Jaunumi

Ir vakari, kad ēka pati sāk stāstīt savu mūžu. 6. novembrī Daugavpils Universitātes nams Vienības ielā 13 stāstīja par saviem 105 gadiem. Jau no ielas varēja redzēt gaismas šovu uz fasādes, kas aizkustinoši uzgleznoja universitātes ceļu no pirmsākumiem līdz šodienai. Zelta toņos uz sienas parādījās liels ozols ar dejotājiem aplī, bet noslēgumā – pati universitātes ēka, ko apņem cilvēki ar gaismiņām rokās. Kad iegāju iekšā, foajē starp sarkanām un baltām ziedu kompozīcijām skanēja stīgu kvartets un dejoja baleta dejotājas, un šķita, ka visa ēka izstaro svētku sajūsmu un priecājas par katru, kas ienāk.

Uz jubileju es biju aicināta kā sadarbības partnere no Īrijas, un man tas bija liels gods. Daugavpils Universitāte ir Īrijas–Latvijas Tirdzniecības Kameras (ĪLTK) biedre, un mūsu ceļi ir krustojušies ne tikai Daugavpilī. Universitātes pārstāvji vairākkārt viesojušies Īrijā un piedalījušies LatWest un ĪLTK kopīgajos projektos. Tāpēc šajā vakarā nejutos kā viesis no malas, bet kā cilvēks, kas ar šo vietu ir saistīts jau sen.

Vakars, kurā visbiežāk skanēja vārds „kopā”

Svinīgajā daļā uzrunu teica rektors, profesors, akadēmiķis, Dr. biol. Arvīds Barševskis. Viņš runāja par universitātes vērtībām un ceļu, ko tā gājusi, bet visvairāk par cilvēkiem, kuri šo ceļu gājuši un turpina iet. Rektors atgādināja, ka attīstība rodas tur, kur ir kopīgs darbs, savstarpējs atbalsts un sadarbība. Šī doma kā sarkans pavediens vijās cauri visam vakaram, jo vēlāk to savā veidā atkārtoja gandrīz katrs runātājs.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone universitāti sveica video uzrunā. Viņa uzsvēra, cik nozīmīga DU ir Latgales attīstībai, un novēlēja tai kļūt par zinātnes universitāti. Tas ir arī pašas universitātes mērķis, jo šobrīd DU ir lietišķo zinātņu universitāte, un ceļš uz augstāku statusu ir viens no tās nākamajiem lielajiem uzdevumiem.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš universitāti nosauca par ļoti nozīmīgu vērtību gan pilsētai, gan visam reģionam. Viņš uzsvēra, ka tieši universitāte palīdz cilvēkiem palikt Latgalē, un pastāstīja, ka pašvaldība, uzņēmēji un sabiedrība kopā atbalsta tās ceļu uz zinātnes universitātes statusu. Elksniņš runāja arī atklāti un neslēpa, ka par kļūdu uzskata to, ka Rēzeknes akadēmija netika iekļauta Daugavpils Universitātes sistēmā. 2025. gada aprīlī akadēmija pievienojās Rīgas Tehniskajai universitātei. Tomēr Elksniņš uzskata, ka arī šī situācija paver jaunas iespējas, un pats svarīgākais ir saglabāt un attīstīt universitāti Daugavpilī, jo tā ir neatņemama pilsētas identitātes daļa.

Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs atgādināja, ka vairāk nekā gadsimtu DU ir bijusi viens no nozīmīgākajiem Latgales izglītības, zinātnes, kultūras un sporta centriem un pierādījusi, ka augsta līmeņa zinātne var attīstīties arī tālu no galvaspilsētas. Īpaši viņš izcēla universitātes lomu Latgales identitātes, valodas un kultūras mantojuma saglabāšanā. Adamovičs pastāstīja, ka 14. Saeima savā pēdējā sēdē pieņēma Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumu, kurā, pēc viņa teiktā, īpaša loma paredzēta arī Daugavpils Universitātei. Runu viņš noslēdza ar vēlējumu universitātei būt drosmīgai savās iecerēs, stiprai savās vērtībās un atvērtai jaunām iespējām.

Kaimiņi un draugi

Universitāti sveica arī citas augstskolas, un sveicēji atveda ne tikai vēlējumus, bet arī dāvanas. Latvijas Universitātes pārstāvis pateicās par kopīgajām studiju programmām un teica vārdus, kas man palika prātā vēl ilgi pēc svētkiem: Latvija nav tikai Rīga. Gudri cilvēki vajadzīgi visā valstī, un, kamēr Latvijā ir tādi attīstības centri kā Daugavpils, Latvijai ir droša nākotne. LU dāvanā pasniedza savu izdevumu par to, kā svešas varas izmantojušas izglītību savu mērķu sasniegšanai, un aicināja sargāt izglītību un cilvēkus, lai pagātnes kļūdas neatkārtotos.

Rīgas Tehniskās universitātes rektors, akadēmiķis Tālis Juhna ar smaidu atgādināja, ka RTU nākamgad svinēs jau 165 gadus. Viņš teica, ka DU vienmēr bijusi Latgales izglītības un attīstības centrs, bet šodien tā kļūst arī par reģiona drošības centru. Tagad, kad RTU filiāle atrodas pavisam tuvu, Rēzeknē, abas universitātes kopā var attīstīt inženierzinātnes, kas reģionam ir tik ļoti vajadzīgas. RTU dāvanā pasniedza pašu 3D drukātu Latvijas simbolu ar vēlējumu, lai tas sargā universitāti no visiem riskiem. Kopā ar viņu universitāti sveica arī bijušais RTU rektors, akadēmiķis Leonīds Ribickis un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektore, profesore Irina Arhipova.

Jāatzīmē arī svarīgs brīdis, kad ĪLTK vadītāja Ilze Čakstiņa universitātei pasniedza mākslinieces Annijas Austras Grieķeres gleznu. Tā nav tikai dāvana. Tā ir vēl viena maza daļiņa no tilta starp Latgali un Īriju, ko jau vairākus gadus būvējam kopā.

Paldies cilvēkiem

Šādos svētkos vienmēr pienāk brīdis, kad uz skatuves aicina cilvēkus, bez kuru ikdienas darba universitāte nevarētu pastāvēt. Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstus pasniedza ministrijas valsts sekretāra vietniece Lana Frančeska Dreimane, un savus Atzinības un Pateicības rakstus pasniedza arī pašvaldība, Latgales plānošanas reģions un pati universitāte. Kopā tos saņēma 14 darbinieki. Ar īpašu prieku aplaudēju Zinātņu daļas vadītājai Annai Vanagai, kura saņēma pašvaldības Atzinības rakstu, un Finanšu un uzskaites daļas vadītājai Ritai Balterei, kura saņēma Latgales plānošanas reģiona Pateicības rakstu, jo abas ir bijušas arī manas pasniedzējas. Savukārt Daugavpils Universitātes Atzinības rakstus saņēma Veselības aprūpes katedras vadītājas pienākumu izpildītāja, lektore Mg. biol. Liene Lukjanenko, Tiesību, vadībzinātnes un ekonomikas katedras vadītāja, asociētā profesore Dr. oec. Ludmila Aleksejeva, Valodu un literatūras katedras docente Dr. philol. Irina Presņakova, Saimniecības daļas automobiļa vadītājs Juris Sinkevičs un Saimniecības daļas saimniecības pārzinis Dainis Laizāns. Universitātes augstāko apbalvojumu, DU Sudraba Goda zīmi, saņēma 14. Saeimas deputāte un DU absolvente Anita Brakovska.

Vakaru noslēdza dziedātāja un dziesmu autore Aminata, un pēc viņas koncerta zālē palika tikai prieks un siltums.

Akmens, kas atceras

Pie universitātes man bija iespēja aplūkot arī vides objektu „Atmodas līkloči”, ko Lāčplēša dienā, 11. novembrī, atklās Universitātes laukumā. Tēlnieks Ansis Dobičins lielajā granīta laukakmenī izveidojis spirāli, un, ieskatoties tajā, var redzēt cauri visam akmenim līdz pat zālienam otrā pusē. Spirāle simbolizē vienotību un nepārtrauktību, un objekts veltīts 1991. gada barikāžu un tautas neatkarības centienu piemiņai. Vieta tam izraudzīta ar nozīmi, jo tieši pie tolaik Daugavpils Pedagoģiskā institūta 1989. gada 11. februārī tika pacelts Latvijas valsts karogs.

105 gadi – un tikai sākums

Svinības vadīja aktieris Egils Melbārdis, un noslēgumā viņš izrēķināja, ka 105 gadi ir aptuveni 920 400 stundu. Viņš piebilda, ka cilvēka mūžam tas ir daudz, bet universitātei tas ir tikai sākums. Melbārdis atgādināja, ka universitātes uzdevums nav tikai saglabāt reiz sasniegto. Tai jāturpina jautāt, meklēt, atklāt un iedrošināt. Viņš novēlēja Daugavpils Universitātei drosmi domāt plaši, spēku sakņoties savā zemē un gudrību saskatīt cilvēkā lielāko vērtību.

Šim vēlējumam es pievienojos no Īrijas, no Rietumkrasta, kur arī dzīvo cilvēki, kam Daugavpils Universitāte ir svarīga.

Saules mūžu Daugavpils Universitātei!

Skarleta Lyons, LatWest

Avoti

• Daugavpils Universitāte: Daugavpils Universitāte svin 105 gadu jubileju
• Daugavpils.lv: Lāčplēša dienā Daugavpilī atklās pieminekli 1991. gada barikādēm

Rakstu sērija par forumu „The Competitiveness Agenda 2026”. 1. daļa.

Mēs bijām tur

Oktobra beigās rakstīju, ka LatWest dosies uz Īrijas–Latvijas Tirdzniecības kameras (ĪLTK) forumu „The Competitiveness Agenda 2026”. 4. novembrī mēs tur bijām. Forumā pārstāvēju LatWest, fotografēju un pierakstīju, ko teica runātāji. No šīm piezīmēm top rakstu sērija, un pirmā daļa ir par foruma galveno runātāju Danny McCoy.

D. McCoy kopš 2009. gada vada Ibec, Īrijas lielāko uzņēmēju un darba devēju organizāciju. Pirms tam viņš bija ekonomists Īrijas Centrālajā bankā un Ekonomikas un sociālo pētījumu institūtā (ESRI). 2000. gadu vidū viņš aptuveni piecus gadus vadīja Eiropas Komisijas makroekonomiskās prognozēšanas tīklu. Kad Īrijas valdība sēžas pie viena galda ar darba devējiem un arodbiedrībām, viņš ir tajā istabā.

Īsumā. McCoy runas galvenā doma: Īrija izauga, jo bija paredzama, tiesiski stabila un spēja piesaistīt pasaules uzņēmumu nemateriālos aktīvus. Tās pašas īpašības tagad noteiks, kurš iegūs drošības un mākslīgā intelekta laikmetā. Latvijas uzņēmējam no tā izriet trīs jautājumi: vai mēs protam pārdot savu stabilitāti, vai drošību redzam kā konkurētspēju un kur paliks mākslīgā intelekta radītais ieguvums.

Visvairāk mani pārsteidza runas noslēgums. Darba devēju organizācijas vadītājs brīdināja, ka mākslīgā intelekta ieguvums var aizplūst no uzņēmumiem. Par to sīkāk sadaļā par mākslīgo intelektu.

Kā Īrija trīskāršoja savu ekonomiku

McCoy sāka ar franču teicienu: lietas mainās, bet viss paliek pa vecam. Viņš neliedzās, ka šodienas nenoteiktība ir nopietna, taču uz tehnoloģijām, tostarp mākslīgo intelektu, aicināja raudzīties ar optimismu: „mums vajadzētu būt tikpat optimistiskiem, cik citi mudina būt pesimistiskiem”.

Pēc tam runātājs pievērsās Īrijas pieredzei. Pēdējos 12 gados tās IKP ir pieaudzis par 200%, proti, trīskāršojies. Pēc McCoy vārdiem, neviena cita ekonomika pasaulē tajā pašā laikā to nav panākusi. Viņš nosauca četrus balstus:

• stabilas institūcijas;
• tiesiskums;
• likumdošanas elastība;
• atrašanās Eiropas projekta vidū.

Visinteresantākais bija skaidrojums, kā tas notika. Daudzas ASV korporācijas savus patentus un licences ilgi turēja uzņēmumos Karību salās. Šiem uzņēmumiem bieži bija tikai juridiskā adrese, bet tie saņēma milzīgu peļņu, no kuras gandrīz nemaksāja nodokļus.

Pēc 2008. gada finanšu krīzes OECD valstis vienojās šādas shēmas ierobežot. Šo iniciatīvu sauc par BEPS (no angļu Base Erosion and Profit Shifting, nodokļu bāzes samazināšana un peļņas pārvirzīšana). Jaunie noteikumi prasīja, lai peļņa tiktu uzrādīta tur, kur uzņēmumam ir īsti darbinieki un īsta darbība. Tāpēc korporācijām vajadzēja jaunu mājvietu, un tās to sāka meklēt Eiropā.

Izvēli noteica tiesību sistēma. Vispārējo tiesību (common law) sistēma ļāva strādāt ar jaunām tehnoloģijām, tolaik ar mākoņpakalpojumiem. Tā ļāva arī pārvaldīt nemateriālos aktīvus: zīmolus, patentus, autortiesības un licences. Pēc McCoy teiktā, Eiropā izvēle bija starp trīs šādām valstīm: Maltu, Apvienoto Karalisti un Īriju.

No 2011. līdz 2014. gadam galvenā sacensība notika starp Īriju un Apvienoto Karalisti. 2015. gadā Īrija ieguva praktiski visu, un tās IKP vienā gadā pieauga gandrīz par 35%. Tas notika tieši gadu pirms Brexit balsojuma.

Viena detaļa pazuda daudzos kopsavilkumos, bet manuprāt tā ir svarīgākā. McCoy atgādināja par Skotijas neatkarības referendumu 2014. gadā. Jau tad bija redzams, ka Apvienotā Karaliste ir institucionāli nenoteikta. Īrija tobrīd piedāvāja to, kas kapitālam svarīgāks par jebkuru nodokļa likmi: paredzamību.

Tieši šeit McCoy pievērsās Latvijai. Viņš teica, ka arī Latvija apliecina institucionālu konsekvenci un tai ir izglītota sabiedrība, kas spēj pielāgoties ģeopolitiskajām pārmaiņām. Tas nav mazs kompliments no cilvēka, kurš runā Īrijas biznesa vārdā.

Mana piezīme par skaitļiem

Pameklējot informāciju, varu teikt, ka Īrijas IKP ir īpašs rādītājs. 2015. gada lēcienu Īrijas Centrālais statistikas birojs vispirms novērtēja kā 7,8% pieaugumu, bet 2016. gada jūlijā to pārskatīja uz 26,3%. Vēlāk statistiķi datus vēl vairākkārt pārrēķināja, un vienā no šīm pārrēķinātajām versijām pieaugums sasniedza 34,4%. Tas atbilst McCoy minētajiem „gandrīz 35%”. Nobela prēmijas laureāts ekonomists Pols Krugmans šo skaitli nosauca par „leprechaun economics”, tas ir, par „leprikonu ekonomiku”, un nosaukums palika.

Lēcienu lielā mērā radīja Apple, kas 2015. gada sākumā pārcēla savu intelektuālo īpašumu uz Īrijas meitasuzņēmumu. Tieši tāpēc Īrija kopš 2017. gada lieto atsevišķu rādītāju: modificēto nacionālo kopienākumu jeb GNI*. 2017. gadā Īrijas IKP bija 162% no GNI*, kamēr ES vidēji IKP un nacionālais kopienākums ir gandrīz vienādi (ap 100%). Citiem vārdiem, Īrijas IKP aptuveni par 62% pārsniedz to, kas patiešām paliek valstī.

Uzņēmējam no tā izriet praktiska mācība. Ja vērtējat Īrijas pirktspēju un tirgus lielumu, skatieties uz GNI*, nevis uz IKP. IKP parāda, kur glabājas pasaules korporāciju aktīvi, bet ne to, cik naudas ir īru mājsaimniecībām.

Tas nemazina McCoy teiktā vērtību, gluži otrādi, tas palīdz saprast viņa stāsta būtību. Īrija neuzcēla 35% vairāk rūpnīcu vienā gadā. Tā kļuva par vietu, kur pasaules uzņēmumi tur savus nemateriālos aktīvus. Un tieši par to McCoy runāja tālāk.

Kad nafta ir intelektuālais īpašums

McCoy Īrijas ekonomiku raksturoja kā „resursu ekonomiku”, kurā naftas lomu spēlē intelektuālais īpašums. Kā piemēru viņš minēja Botox: visa pasaules produkcija tiek ražota Īrijā. Šis piemērs man ir īpaši tuvs. Botox ražo Allergan rūpnīca Vestportā, Mayo grāfistē, kur dzīvoju es un kur strādā LatWest. Tā ir mātes uzņēmuma AbbVie vienīgā Botox ražotne pasaulē, un tās peļņa pirms nodokļiem 2022. gadā sasniedza 1,5 miljardus ASV dolāru.

Tālāk McCoy pateica domu, kas manuprāt ir visas runas atslēga. Uzņēmumu nemateriālo vērtību (angļu grāmatvedībā goodwill), proti, zīmolu, reputāciju un patentu vērtību, agrāk droši aizsargāja īpašumtiesības. Šodien pasaule ir kļuvusi neparedzamāka, un notiek intelektuālā īpašuma un resursu pārdale. Tāpēc, pēc viņa domām, konkurētspēju vairs nevar mērīt tikai ar produktivitāti un izmaksām: tās neatņemama daļa ir kļuvusi arī drošība un aizsardzība.

Manuprāt šī doma izgaismo arī Īrijas pašas vājo vietu. Ekonomika, kas balstās uz intelektuālo īpašumu, ir atkarīga no tā, vai pasaule ciena īpašumtiesības. Naftu var pārvietot tikai ar tankkuģi, bet patentu var pārcelt ar vienu juridisku lēmumu.

No tā izriet viņa trāpīgākais formulējums: Eiropas konkurētspēja un drošība vairs nav šķiramas, tās ir vienas monētas divas puses. Drošība ietver ne tikai aizsardzību. Tā ietver arī pārtikas, finanšu, enerģijas, ūdens un kiberdrošības sistēmu noturību. Aizsardzības izdevumus Eiropas austrumu flangā viņš aicināja uzskatīt par investīciju konkurētspējā, nevis tikai par izmaksām.

Latvijas uzņēmējam tas ir svarīgi. Mums drošība ir ikdiena, nevis konferenču tēma. Ja Eiropa noturību sāk uzskatīt par konkurētspējas daļu, tad pieredze, kas uzkrāta, dzīvojot pie robežas, kļūst par preču zīmi, ko var pārdot.

McCoy nebija tikai optimists par Eiropu. Viņš atgādināja, ka Eiropas lielākais aktīvs ir tās milzīgais vienotais tirgus un iedzīvotāju labklājība. Tomēr uzņēmumus kavē strukturāli augstās enerģijas izmaksas un apjomīgais ES regulējums digitālajā, sociālajā un ilgtspējas jomā. Risinājumu viņš redz pārdomātā publiskā un privātā sektora partnerībā, kā arī pārejā no ierobežojošas birokrātijas uz elastīgu darba tirgu. Latvijas uzņēmējiem, kuri enerģijas cenas un birokrātiju izjūt ļoti tieši, tas nav abstrakts arguments.

Mākslīgais intelekts: kam paliks ieguvums?

Runu McCoy sāka ar optimismu par mākslīgo intelektu, bet beidza ar brīdinājumu. Tieši šis brīdinājums man palika atmiņā visvairāk.

Viņš norādīja, ka mākslīgais intelekts kapitālismam rada informācijas asimetrijas problēmu. Tirgus strādā, ja pircējs zina, ko pērk. Šoreiz ilgtermiņa sekas nespēj paredzēt ne pircēji, ne paši izstrādātāji.

Otrs brīdinājums bija vēl konkrētāks. Efektivitātes ieguvumi no mākslīgā intelekta bieži nepaliek uzņēmuma peļņā, bet aiziet platformu īpašniekiem. Kā es to saprotu, abonements pats par sevi nav dārgs, taču tos pašus rīkus izmanto arī konkurenti. Tāpēc ietaupījums ātri pārvēršas zemākās cenās, nevis lielākā peļņā. Paliekošā vērtība uzkrājas pie platformas: tā iemācās no lietotāju datiem, kļūst arvien neaizstājamāka un vēlāk var noteikt cenas. Tāpēc, pēc McCoy domām, uzņēmumu vadītājiem atklāti jārunā ar darbiniekiem par tā ieviešanu, lai cilvēki nebaidītos par algu budžetu un darba vietām. Viņa secinājums bija šāds: tikai darba devēju un darbinieku sadarbība nodrošinās īsto Eiropas noturību.

Šis vēstījums ir svarīgs tāpēc, ka to saka darba devēju organizācijas vadītājs, nevis arodbiedrību līderis. Ibec ir galvenais darba devēju pārstāvis Īrijas sociālā dialoga forumā, tāpēc viņa skatījums ir praktisks, nevis ideoloģisks. McCoy arī uzsvēra, ka Eiropas sociālais modelis un spēja pārdalīt ienākumus nākamajā desmitgadē būs stabilitātes faktors. Viņš to pretstatīja pieaugošajai nevienlīdzībai ASV un aicināja Eiropu neatdarināt ASV modeli akli, bet radīt jaunu, līdzsvarotu vēstījumu.

Manuprāt šī ir vieta, kur Īrijas stāsts un mākslīgais intelekts satiekas. Īrija uzvarēja tāpēc, ka kļuva par vietu, kur glabājas nemateriālie aktīvi. Mākslīgā intelekta laikmetā šie aktīvi ir algoritmi, modeļi un dati. Ja tie „mitinās” ārpus Eiropas, Eiropas uzņēmumi kļūst tikai par lietotājiem, kas maksā abonementu, un ieguvums aiziet tur, kur atrodas aktīvs.

Latvijas uzņēmējam tas nozīmē vienu vienkāršu jautājumu pirms katra mākslīgā intelekta rīka iegādes: kur paliks ietaupītā vērtība? Tāpēc McCoy runā par darbaspēka pārkvalifikāciju un elastīgu darba tirgu, nevis par darba vietu samazināšanu.

Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmējam

McCoy pats salīdzināja Īriju ar Latviju, un dažas viņa paralēles ir vērts izgaismot sīkāk.

Nodokļi. McCoy minēja, ka Latvijas uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 20%, bet Īrijā lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem efektīvā likme ir 15%. Šeit vērts izgaismot vienu niansi. Latvijā 20% maksā tikai no sadalītās peļņas, bet reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Kopš 2026. gada uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, var izvēlēties alternatīvu: 15% uzņēmumu ienākuma nodokli un 6% iedzīvotāju ienākuma nodokli no dividendēm. Augošam uzņēmumam, kas peļņu iegulda attīstībā, Latvijas sistēma ir pievilcīga, un to der stāstīt īru partneriem.

Cilvēki. Šeit valstu ceļi šķiras. Īrijas iedzīvotāju skaits aug migrācijas dēļ. McCoy minēja, ka līdz 25% iedzīvotāju nav dzimuši Īrijā un ka Īrijas darba tirgus izaugsmē nozīmīgu lomu spēlēja arī latvieši. Īrijas statistikas biroja dati to apstiprina. 2025. gada beigās Īrijā strādāja 2,8 miljoni cilvēku, par 19% vairāk nekā 2019. gadā. No darbinieku skaita pieauguma laikā no 2019. līdz 2024. gadam 61% nodrošināja ārvalstu pilsoņi. McCoy atzina, ka tā ir ne tikai toleranta un produktīva sabiedrība, bet arī spiediens uz mājokļiem un infrastruktūru.

Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk, un tik plašu imigrāciju kā Īrija tā pagaidām nepiesaista. Darbaspēka trūkumu Latvija ar migrāciju nevar atrisināt tik ātri, tāpēc tai produktivitāte ir vēl svarīgāka nekā Īrijai. Ja Īrija mākslīgo intelektu var izmantot kā papildinājumu augošam darbaspēkam, Latvijai tas ir veids, kā aizvietot darbaspēku, kura trūkst. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc McCoy jautājums par to, kam paliks mākslīgā intelekta ieguvums, Latvijai ir svarīgāks nekā Īrijai.

Ko ņemt līdzi. No šīs runas es sev pierakstīju četras atziņas:

• Paredzamība ir produkts. Īrija neuzvarēja tikai ar zemu nodokli, bet arī ar to, ka bija prognozējama brīdī, kad Apvienotā Karaliste tāda nebija. Latvijai šo priekšrocību ir vērts sargāt un pārdot.
• Drošība ir konkurētspēja. Enerģijas, pārtikas, kiberdrošības un loģistikas noturība Eiropā kļūst par pieprasītu pakalpojumu, un Latvija to pazīst no iekšpuses.
• Mākslīgā intelekta ieguvumam jāpaliek uzņēmumā. Pirms iegādes jāsaprot, kas no ieguvuma paliks uzņēmumā. Ja tos pašus rīkus lieto visi konkurenti, ietaupījums ātri pārvēršas zemākās cenās klientiem, nevis lielākā peļņā. Ja uzņēmuma procesi un dati ir piesaistīti vienai platformai, tā vēlāk var diktēt cenas un noteikumus. Paliekoša priekšrocība rodas tikai tad, ja rīku savieno ar to, kas pieder tikai jums: darbinieku radošumu, zināšanām par klientiem un pieredzi. Mākslīgais intelekts ir darba rīks, ar kura palīdzību cilvēka ideju var īstenot ātrāk un precīzāk. Taču pati ideja, kas uzņēmumu atšķir no konkurentiem, joprojām dzimst cilvēkā. Tāpēc ar darbiniekiem jārunā pirms ieviešanas, nevis pēc tās.
• Īrija nav jākopē, tā jāizmanto. Īrijā jau dzīvo liela latviešu kopiena, kas pazīst abu valstu darba kultūru. Tas ir gatavs tilts, pa kuru Latvijas uzņēmums var ienākt Īrijas tirgū, un tieši šādu sadarbību LatWest kopā ar ĪLTK veicina savos kopīgajos projektos.

Nākamajā daļā

Danny McCoy, augstas raudzes speciālists, iezīmēja Latvijas biznesa videi aktuālus jautājumus. Par tiem foruma paneļdiskusijās runātāji dalījās ar savu pieredzi no Latvijas skatpunkta. Par tirdzniecību un ekonomisko drošību, investīcijām, enerģiju, mākslīgo intelektu un prasmēm rakstīsim nākamajās daļās.

Skarleta Lyons, LatWest

Avoti

• Ibec: Danny McCoy
• IPUT: Danny McCoy
• Wikipedia: Leprechaun economics
• RTÉ: Allergan’s Westport Botox plant makes $1.5 billion profit
• CSO: Business in Ireland 2025 – Labour Supply
• Latvijas Finanšu ministrija: nodokļu sistēma 2026

Pēc darba dienas Mervue Community Centre Galway pilsētā sāk skanēt latviešu dejas mūzika. Te sanāk latvieši, kas dzīvo un strādā Īrijas rietumos, — cilvēki ar dažādām profesijām, ikdienas rūpēm un dzīves stāstiem. Viņus vieno viens: savu brīvo laiku viņi velta latviešu tautas dejām. Tā ir deju kopa „Rietumkrasts”.

Kopā, lai kur dzīvotu

Latvieši vienmēr ir turējušies kopā ap dziesmu un deju — lai kur viņi dzīvotu. Trimdas latvieši sarīkoja savus dziesmu svētkus jau pagājušā gadsimta vidū: pirmie latviešu dziesmu svētki ASV notika Čikāgā 1953. gadā, pirmie Eiropas latviešu dziesmu un deju svētki — Hamburgā 1964. gadā. Šovasar, 2026. gada jūlijā, Mičiganā notika jau XVI Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV.

Šodienas Īrijas latvieši šo tradīciju turpina citos apstākļos. Mēs varam brīvi ceļot, braukt mājās un atgriezties. Un tomēr — arī tad, kad Latvija ir tikai lidojuma attālumā, cilvēki meklē vietu, kur kopā būt latviešiem. Mēģinājums nav tikai soļu un zīmējumu apgūšana. Tā ir vieta, kur runā latviski un kur tradīcija netiek glabāta muzejā, bet dzīvo.

No Galway līdz Rīgai

DK „Rietumkrasts” dejotāji uzstājas koncertos un pasākumos Īrijā, brauc uz līdzīgiem latviešu pasākumiem Lielbritānijā un satiekas ar citiem diasporas kolektīviem. Taču galvenais mērķis, uz ko tiek strādāts gadiem, ir Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki Latvijā.

Diasporas kolektīvi svētkos dejo līdzās Latvijas kolektīviem kā pilnvērtīgi dalībnieki. 2023. gada svētkos Rīgā piedalījās 87 latviešu diasporas kolektīvi no 22 pasaules valstīm četros kontinentos, no tiem 34 bija deju kolektīvi. Nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiks no 2028. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam — un gatavošanās tiem sākas jau tagad.

Cik maksā šis hobijs

Šeit ir tas, ko no malas bieži neredz. Latvijā deju kolektīvi parasti darbojas kultūras namu paspārnē. DK „Rietumkrasts” pati sevi finansē: dejotāji paši maksā par mēģinājumu telpām, paši sedz ceļa izdevumus uz koncertiem Īrijā, Lielbritānijā un Latvijā, paši gādā par tautastērpiem.

Tautastērpus kolektīvam šuj pašu dejotājas — DK „Rietumkrasts” sastāvā ir divas profesionālas šuvējas. Tērpi tiek šūti gan sievietēm, gan vīriešiem, un tie atbilst visām klasiskajām tautastērpa prasībām. Taču arī pašu šūts tērps nemaksā maz. Ceļojums uz Dziesmu un deju svētkiem nozīmē lidmašīnas biļetes, naktsmītnes un atvaļinājuma dienas, ko varēja pavadīt citādi. Un nedēļu pēc nedēļas — vakari, kas atvēlēti mēģinājumiem, nevis atpūtai vai papildu darbam.

Šodien dejotājus vada Elza Lāce. Kolektīva vadītāja darbs diasporā ir ne tikai horeogrāfija: tā ir arī organizēšana, cilvēku saturēšana kopā un gatavība uzņemties atbildību par to, lai mēģinājums notiktu arī tad, kad visiem ir nogurums un savas rūpes.

Latviešu fenomens

Mūsdienu pasaulē gandrīz viss tiek mērīts naudā un izdevīgumā. Cilvēks rēķina, cik maksā viņa laiks un ko viņš par to saņems. Tāpēc jāuzdod jautājums: cik lielai aizrautībai — pat fanātismam — un pašaizliedzībai jābūt, lai pēc darba dienas brauktu uz mēģinājumu, pašam maksātu par telpām, tērpu un ceļu un to visu darītu gadu no gada, negaidot nekādu atlīdzību?

Atbilde ir vienkārša un tajā pašā laikā grūti izskaidrojama. Ja palasa par latviešu kultūras dzīvi ārpus Latvijas — par koriem un deju kopām Lielbritānijā, Vācijā, Norvēģijā, Austrālijā, ASV un Brazīlijā —, kļūst skaidrs, ka tā nav nejaušība. Tas ir latviešu tautas fenomens: tauta, kas savu identitāti glabā ne tikai valodā un atmiņā, bet kopīgā kustībā, dziesmā un dejā.

DK „Rietumkrasts” ir viens no šī fenomena mazajiem, bet dzīvajiem pavedieniem. Kamēr Īrijas rietumos kāds pēc darba dienas brauks uz mēģinājumu, tikmēr latviešu deja dzīvos arī šeit.

4. novembrī Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Daugava, notiks starptautisks biznesa forums „The Competitiveness Agenda 2026”. To rīko Īrijas–Latvijas Tirdzniecības kamera (ĪLTK) kopā ar Šveices, Dānijas, Somijas un Kanādas tirdzniecības kamerām Latvijā, Polijas–Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Arābu–Latvijas un Latvijas–Turcijas tirdzniecības kamerām un Francijas biznesa klubu. Foruma galvenais runātājs būs Danny McCoy, Īrijas lielākās uzņēmēju un darba devēju organizācijas Ibec izpilddirektors. Uz šo forumu dosies arī LatWest, organizācija, kas Īrijas rietumos veido saites starp Latviju un Īriju.

Foruma nosaukumā ir jautājums „Can Europe Still Compete? And Where Does Latvia Fit In?” („Vai Eiropa vēl spēj konkurēt? Un kur tajā ir Latvijas vieta?”). Tas izklausās pēc lielās politikas. Ja to pārlasa uzņēmēja acīm, jautājums kļūst ļoti personisks. Kur ir mana uzņēmuma vieta? Kam es būšu vajadzīgs pēc pieciem gadiem, ja piegādes ķēdes, enerģijas cenas un tirgi vairs neuzvedas tā, kā rakstīts biznesa plānā? Tieši tāpēc ĪLTK aicina Latvijas uzņēmējus pievērst uzmanību šai iespējai: vienā dienā dzirdēt, ko par šiem jautājumiem domā uzņēmēji, politikas veidotāji, investori un starptautiski eksperti, kā arī atklāt jaunas iespējas un kontaktus.

Plāns „nogaidīt” vairs nav labs plāns. Pēdējos gados daudzi uzņēmēji dzīvo ar sajūtu, ka jāpagaida, līdz viss nostāsies vietā. Izskatās, ka nenostāsies. Tas nav iemesls padoties, bet iemesls uzdot citus jautājumus. Nevis to, kad būs drošāk, bet to, ar ko kopā es esmu stiprāks. Kur un kas man varētu būt noderīgs?

Foruma četras tēmas to labi parāda:

• Tirdzniecība un ekonomiskā drošība nosaka, vai krava pienāks laikā;
• Investīcijas un izaugsme nosaka, vai mazs uzņēmums spēs iziet ārpus savas valsts;
• Enerģija nosaka, cik maksā saražot;
• Mākslīgais intelekts un prasmes nosaka, cik paveiks katrs darbinieks.

Tās nav abstraktas tēmas konferences zāles sienām. Katra no tām ir skaitlis kāda uzņēmuma budžetā.

Kāpēc ieklausīties tieši Īrijā? Foruma galvenais runātājs būs Danny McCoy, kurš kopš 2009. gada vada Ibec, Īrijas lielāko uzņēmēju pārstāvniecības organizāciju, kas ir arī viena no lielākajām Eiropā. Ibec pārstāv dažāda lieluma uzņēmumus visās tautsaimniecības nozarēs, gan vietējos, gan starptautiskos, un aizstāv to intereses sarunās ar Īrijas valdību. Pirms tam Danny McCoy strādāja par ekonomistu Īrijas Centrālajā bankā un Ekonomikas un sociālo pētījumu institūtā (ESRI), kā arī konsultēja Eiropas Komisiju un OECD. Laikraksts „The Irish Times” viņu ir iekļāvis to 50 cilvēku vidū, kuri vada Īriju.

Tas ir retums: dzirdēt Rīgā cilvēku, kurš ikdienā runā Īrijas biznesa vārdā un zina, kā šī valsts domā no iekšpuses.

Īrijas stāsts latviešiem ir pazīstamāks, nekā šķiet. Vēl 20. gadsimta 80. gados tā bija valsts, no kuras jaunieši brauca prom meklēt darbu. Mazs iekšējais tirgus, atrašanās Eiropas malā, nekādu lielu dabas resursu. Īrija neuzvarēja ar izmēru. Tā kļuva ne tikai par vietu, kur veiksmīgi atvērt savu biznesu, bet arī par valsti, kurā ārvalstu uzņēmumiem ir izdevīgi strādāt un ieguldīt. Īrija ir atvērta investīcijām, tajā runā angliski, tai ir izglītoti cilvēki un diaspora, kas izkaisīta pa visu pasauli, bet joprojām jūtas piederīga savai zemei.

Īrija nav pasaka. Tai ir savas nopietnas problēmas, piemēram, mājokļu trūkums un liela atkarība no starptautiskajām korporācijām. Tieši tāpēc ir vērts ieklausīties. Godīgs stāsts par to, kas izdevās un ar kādiem izaicinājumiem joprojām jātiek galā, mazas valsts uzņēmējam dod vairāk nekā vispārīga runa.

Latvijas uzņēmējam Īrijā nav jāsāk no nulles. Tur jau dzīvo un strādā liela latviešu kopiena, kas abas valstis pazīst no iekšpuses. Praktiski tas nozīmē, ka Īrijā jau ir cilvēki, kuri runā abās valodās, saprot gan Latvijas, gan Īrijas darba kultūru un var kļūt par uzņēmuma pirmajiem darbiniekiem, partneriem vai klientiem.

Šajā ziņā LatWest papildina sava sadarbības partnera ĪLTK darbu. ĪLTK veido biznesa saites starp abu valstu uzņēmējiem, bet LatWest labi pazīst cilvēkus un vietējo dzīvi Īrijas rietumos. Vairāk par mūsu darbu var uzzināt latwest.ie.

Runātāji un dalībnieki ar starptautisku pieredzi. Forumu rīko ārvalstu biznesa kopienas, kas jau strādā Latvijā, un tajā iesaistītas arī Austrijas un Japānas vēstniecības. Tas nozīmē, ka zālē būs cilvēki, kuri jau ir izdarījuši to, par ko daudzi Latvijas uzņēmēji tikai domā: ienākuši svešā tirgū, pielāgojušies tam un tur nostiprinājušies.

Uzrunas teiks Ibec vadītājs McCoy kungs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs (atbildes uzruna attālināti) un Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Forumu vadīs moderators Ansis Bogustovs. Četrās paneļdiskusijās piedalīsies:

• Tirdzniecība un ekonomiskā drošība: moderatore Jūlija Bērziņa (Riga RoPax Terminal valdes priekšsēdētāja), Nicolas Lepage (Kanādas tirdzniecības padomnieks Baltijas valstīs), Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks un Artis Dekšenieks (DHL Express Latvia);
• Investīcijas un izaugsme: Sibilla Strupule (konsultante investīciju piesaistē, uzņēmuma dibinātāja, kas savu uzņēmumu jau pārdevusi), investore un padomes locekle Sandra Aile, Nina Lubbe (Japānas ārējās tirdzniecības organizācijas JETRO projektu koordinatore);
• Enerģija: moderators Ansis Bogustovs, Ivars Zariņš (Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors), Mārtiņš Vancāns (Enefit vadītājs Latvijā), Reinhold Schneider (SCHWENK Northern Europe vadītājs, FICIL priekšsēdētājs);
• Mākslīgais intelekts un prasmes: Eitaro Kojima (JETRO Varšavas biroja ģenerāldirektors), Pierre-Luc Stephane Brouilliez (Lexel Fabrika / Schneider Electric iepirkumu vadītājs), Guntis Kalniņš (AI Master Lab, Latvijas Mākslīgā intelekta asociācijas valdes loceklis).

Programmā ir paredzētas kafijas pauzes un vēl 45 minūtes sarunām foruma beigās. Iespējams, ka visvērtīgākais notiks tieši tur, nevis paneļdiskusijās.

Mēs būsim tur. Ja domājat par uzņēmējdarbību Īrijā vai sadarbību ar īru partneriem, vai arī vienkārši vēlaties saprast, kādas iespējas tur paveras jūsu uzņēmumam, piedalieties!

Praktiskā informācija

• Kad: 2026. gada 4. novembrī, 9.00–15.00 (reģistrācija no 8.00)
• Kas: starptautisks biznesa forums „The Competitiveness Agenda 2026”
• Kur: Radisson Blu Daugava Hotel, Kuģu iela 24, Rīga
• Dalības maksa: 65 € rīkotāju tirdzniecības kameru biedriem, 80 € pārējiem (ar PVN). Vietu skaits ir ierobežots.
• Reģistrācija: icham.lv/activity/the-competitiveness-agenda-2026, chamber@icham.lv, +371 29113900

Sestdien, 10. oktobrī, mēs ar Noelu devāmies uz Galway. Vietējā latviešu atbalsta grupa mūs bija aicinājusi uz savu tradicionālo rudens koncertu un balli „Rudens vēju ieskautie” Connacht Hotel.

Zālē visapkārt skanēja sarunas latviešu valodā. Šeit, Īrijā, ikdienā to dzird reti. Bija atbraukuši dejotāji un dziedātāji no Galway, Dublinas, Mayo un pat no Latvijas. Dejoja „Rietumkrasts” un mazās „Pastaliņas”, dziedāja Dublinas koris „LA’IR” un bērnu ansamblis „LA’IR Mazie”. No paša tālākā ceļa bija atbraukusi deju kopa „Aija” no Latvijas.

Mēs nodziedājām trīs dziesmas: Raimonda Paula „Tikai nesaki nevienam / River of Life” un „Ja tevis nebūtu / If You Did Not Exist”, kā arī latviešu tautasdziesmu „Love of Mother”. Visas trīs esam paši atdzejojuši angliski, tāpēc dziedam tās divās valodās. Tā latviešu dziesmu saprot arī īrs, kurš sēž blakus.

Vakars izvērtās silts un mājīgs. Dažas dejas skatītāji lūdza atkārtot, bet pazīstamākās dziesmas dziedāja līdzi visa zāle. „Pastaliņas” pirmo reizi uznāca uz skatuves jaunos, krāsainos tērpos, un uz viņām bija prieks skatīties. „Rietumkrasta” vadītāja Elza Lāce parādīja savu jauno deju „Ai, Baldone, smuka muiža”, ar kuru viņa piedalīsies diasporas jaundeju konkursā.

Pēc koncerta sākās balle. Spēlēja latviešu muzikants Miks, turpat no Galway. Viņa repertuārs bija tiešām plašs, no latviešu retro līdz rokam un pat repam, tā ka katrs atrada kaut ko pēc savas gaumes.

Liels paldies Aijai Arājai-Čunkai, kura ielika šajā pasākumā tik daudz darba. Bez tādiem cilvēkiem šādi vakari vienkārši nenotiktu.

5. oktobrī deju kopas „Rietumkrasts” mēģinājumā Gortas kopienas centrā (Gort Community Centre) dejotājiem parādījām jauno LatWest mājaslapu latwest.ie un tās daļu „Latvietis pasaulē”.

Dejotāji izmēģināja spēles „Dzintarjūras dārgumi” un „Sakāmvārdu krelles”, apskatīja dzintara karti un pie ugunskura uzzināja, kā pastāstīt savu stāstu. Kopas vadītāja Elza Lāce šo brīdi nofilmēja.

Paldies „Rietumkrastam” par sirsnīgo uzņemšanu un pirmajiem spēlētājiem!

Spēles: latwest.ie/pasaule/speles

Sestdien, 5. septembrī, radošā apvienība „Omītes uz salas” pulcējās Dublinā, Avila Carmelite Centre, pie viesmīlīgās omītes Zaigas Greivules. Viņas koptajā ziedu valstībā kopā ar citiem dzejas un dziesmas draugiem atzīmējām Dzejas dienas.

Šī gada moto bija „Dzeja dzied!”, un tajā pēcpusdienā dzeja tiešām dziedāja – gan lasījumos, gan dziesmās.

Mums bija liels prieks iepazīt Īrijas latviešu autoru literārā kluba „Zaļā Spalva” dalībnieces, dzejnieces Gunitas Barščauskas dzeju. Tā skanēja divās balsīs: pašas autores sirsnīgajos lasījumos un Tulovas latviešu skolas audzēknes Viktorijas Kļaviņas izpildījumā. Viktorija bija pati jaunākā dzejas balss šajā dienā.

Uz pasākumu mūs ar Noelu bija uzaicinājusi radošās apvienības „Omītes uz salas” vadītāja Inga Zvirgzdiņa, lai prezentētu mūsu grāmatu trīs valodās „Balsis uz tilta / Voices on The Bridge / Glórtha ar an nDroichead”. Arī mūsu vairāk nekā desmit dziesmu un dzejoļu programma bija no šīs grāmatas: Latvijā iecienītu autoru dzeja, pazīstamu komponistu dziesmas un mūsu pašu oriģināldarbi latviešu un angļu valodā. Noels dziedāja arī latviešu tautasdziesmu angliski, savā interpretācijā, un bija neparasti dzirdēt, kā tautasdziesma atrod ceļu uz citu valodu. Vienu grāmatu uzdāvinājām Ingai Zvirgzdiņai, bet otru – Viktorijai Kļaviņai.

Īstu pārsteigumu sagādāja īru filatēlists Denis Fahey. Viņš bija atnesis kolekciju ar neskaitāmām pastmarkām par Latviju, sākot no 1918. gada – mazu Latvijas vēsturi papīra kvadrātiņos.

Paldies visiem, kas bija kopā ar mums, par silto gaisotni!

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kas piedalījās ETP/EPP grupas Vasaras universitātes sanāksmē Galway, neformālā gaisotnē tikās ar Galway latviešu atbalsta grupas vadītāju Aiju Arāju-Čunku un LatWest vadītājiem Skarletu Mukāni un Noel Lyons. Tikšanās laikā deputāte pastāstīja par darbu Eiropas Parlamentā un aktuālajiem ES jautājumiem, savukārt latvieši dalījās pieredzē par dzīvi Īrijā, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu un projektiem nākamajām paaudzēm. Tikšanās noslēdzās ar kopīgu dziesmu.

Galway latviešu atbalsta grupas rīkotais pavasara pasākums notika Connacht viesnīcā. Gandrīz trīs stundas ilgā programmā uzstājās vietējās deju kopas Rietumkrasts (vad. Elza Lāce) un bērnu tautas deju kolektīvs Pastaliņas (vad. Aija Arāja-Čunka), Dublin ansambļi Karbunkulis un Dzirnaviņas, viesu kolektīvs no Latvijas TDK Mārupieši, koris LA'IR, bērnu vokālā studija LA'IR Mazie un Saulīšu dziedātājģimene. Pasākumā piedalījās arī Latvijas vēstniecības padomniece Lilita Cīrule. Īpašs brīdis: latviešu dejotāji demonstrēja Īrijas dejas soļus, ko apguvuši mākslinieciskajā meistarklasē — kultūru savstarpēja bagātināšana.

LatWest piedalījās Galway tradicionālajā Svētā Patrika dienas gājienā — vienā no nozīmīgākajiem Īrijas nacionālajiem svētkiem. Latvijas kopiena Galway ielās pārstāvēja latviešu kultūru gan lietainajā gājienā, gan vakara pasākumā. Delegācijā piedalījās deju kopa Rietumkrasts (Īrija, vad. Elza Lāce), bērnu tautas deju kolektīvs Pastaliņas (vad. Aija Arāja-Čunka), Latvijas Republikas vēstniecības pārstāvji un īpaši goda viesi no Latvijas — TDK Mārupieši. Latvieši nesa Latvijas karogu un Rietumkrasta karogu, dejoja Galway galveno ielu priekšā daudzskaitlīgai publikai un turpināja svinības vakara pasākumā.

LatWest vadītāja Skarleta Mukāne tika uzaicināta kļūt par koncertmeistari Galway latviešu deju kopai Rietumkrasts, kas darbojas pie Galway latviešu atbalsta grupas (GLAG). Pirmais mēģinājums notika 23. janvārī. Mēģinājumi notiek Gort Community Centre, kā arī reizēm Mervue FC telpās Galway. Deju kopa uzsāka darbību 2018. gada otrajā pusē; tās dibinātājs un pirmais vadītājs bija Guntis Bergholcs (aizgājis mūžībā). 2026. gadā kolektīvs ienāk savā 9. sezonā ar 19 dalībniekiem; kolektīva vadītāja kopš 2024. gada ir Elza Lāce. Kolektīvs uzstājas vairāk nekā 6 reizes gadā gan Īrijā (t. sk. Culture Night Galway), gan ārpus tās — Latvijā un Apvienotajā Karalistē, un plāno savu darbību turpināt izvērst. Starp nozīmīgākajiem pasākumiem — Latvijas Vispārējie Dziesmu un Deju svētki 2023. gadā un festivāls Dziesma Dejo Deja Skan 2025. gadā (Eposs Düna).

Latvijas neatkarības dienā Īrijā dzīvojošie latvieši pulcējās Dalton Inn viesnīcā Claremorris, lai kopā svinētu Latvijas Republikas 107. proklamēšanas gadadienu. Dievkalpojumu vadīja mācītājs Imants Miezis no Kristus Apvienotās Evaņģēliski Luteriskās Latviešu Draudzes Īrijā. Pasākumā skanēja dziesmas vairākās valodās, bet īpašu interesi raisīja īru filatelista Denis Fahey prezentācija — reta pastmarku un vēsturisko dokumentu kolekcija no Latvijas neatkarības perioda (1918–1940). "Kad visi pulcējas kopā, gaisā ir koplīdzdalības enerģija, ko ikdienā nevar piedzīvot," — apraksta pasākumu LatWest vadītāja Skarleta Mukāne.