LatWest laika līnija
LatWest vēsture sākas 2016. gada 19. janvārī — ar pirmo Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Īrijā Dr. hist. Ginta Apala un Īrijas–Latvijas Tirdzniecības kameras (ĪLTK) vadītājas Ilzes Krēsliņas vizīti un Latgales dienu sagatavošanu. Šeit — galvenie notikumi hronoloģiskā secībā.
Foto: Skarleta Lyons
Foto: Rudīte Griķe
Foto: Skarleta Lyons
Sākšu atskatu uz Īrijas–Latvijas Tirdzniecības kameras (ĪLTK) projektu "Reģionālās dienas Īrijā 2015–2018" daļu "Zemgales dienas Īrijā 2017". Kā jau ir minēts iepriekšējos rakstos par šo tēmu, šis projekts tiek realizēts sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Īrijā un latviešu biedrību Īrijas Rietumkrastā — LatWest Asociāciju, un ar Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu.
No rīta Claremorris, Mayo county, Dalton Inn Hotel notika starpvalstu seminārs "International Partnership for Economic Development", kas turpinājās ar tikšanos ar vietējiem latviešiem.
No Latvijas puses tajā piedalījās:
- Latvijas Republikas vēstnieks Īrijā Dr. hist. Gints Apals
- Vēstniecības sekretārs Zigmunds Zamockis
- ĪLTK vadītāja Ilze Krēsliņa
- LatWest vadītāja Skarleta Mukāne un biedri Noel Lyons, Elīna Soma, Ingrīda Krūma u. c.
- Andris Tomašūns, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas dibinātājs, direktors, vēsturnieks un arheologs
- Jānis Tomašūns, vēsturnieks, Spīdolas skolas skolotājs
- Liene Strazdiņa, Jelgavas reģionālā tūrisma centra speciāliste
- Līga Lonerte, Jelgavas pašvaldības Attīstības departamenta vadītāja
- Modris Jansons, Jelgavas pašvaldības deputāts
- Gunta Žilde, Pļaviņu pašvaldības vadītāja
- Elita Kaņepēja, Pļaviņu novada tirgus pārvaldniece
- Rita Borščevska, Vircavas pašvaldības vadītāja
- Linda Mierlauka, Tērvetes Attīstības nodaļas vadītāja
- Laura Ārente, Rundāles novada domes projektu speciāliste
- Leons Līdums, Aizkraukles domes vadītājs
- Santa Ozola, ZPR administrācijas vadītāja
- Nauris Pauliņš, ZPR Uzņēmējdarbības centra vadītājs
- Aleksandrs Grišuļonoks, uzņēmējs "Lafiko"
- Kaspars Salenieks, uzņēmējs "Lafiko"
- Mariuss Okunevas, uzņēmējs "ECO Logcabins"
- Gunārs Meijers, mūziķis
No īru puses seminārā piedalījās:
- Al McDonnel, Mayo county priekšsēdētājs
- Jerry McGarry, Ballyhaunis pašvaldības Attīstības centra vadītājs
- Niall Sheridan, Mayo county uzņēmējdarbības attīstības galvenais speciālists
- Padraig Flanagan, Mayo county uzņēmējdarbības vadītājs
- Jerry McDonnel, Claremorris tirdzniecības kameras sekretārs
Seminārs noritēja savstarpējās pieredzes un pašvaldību darba, uzņēmējdarbības principu, sistēmas un pieredzes apmaiņā. Zemgales puse prezentācijās demonstrēja tūrisma iespējas, lauksaimniecības, rūpniecības uzņēmumu darbību, kultūras, sporta inovācijas sabiedrībā. Savukārt īru puse dalījās pieredzē ar tūrisma iespējām, uzņēmējdarbības veicināšanu katrā pašvaldībā, kas bija ļoti noderīga informācija un ierosme to attīstīt un veicināt arī Latvijā, kā arī atbildēja uz latviešiem interesējošiem jautājumiem.
Latviešu uzņēmēji "Lafiko" prezentēja lietotni SASAP — senioru aprūpes pakalpojumu, kas palikuši Latvijā. Šādu aplikāciju var attiecināt arī uz īru sabiedrību, kur emigrācijas procents arī nav mazs.
Otrs svarīgs bizness, kas varētu ienākt Mayo county, ir koka mobilās mājas, kuru pašizmaksa ir salīdzinoši zema un kas ieinteresēja Mayo pašvaldību sociālo māju celtniecībā ar zemo izmaksu un ātro māju celtniecības izpildes termiņu.
Arī pēc oficiālā semināra turpinājās grupu diskusijas, jautājumi un atbildes.
Uzrunu seminārā teica Mayo county priekšsēdētājs Al McDonnel, uzsverot, cik svarīgi ir šādi starptautiski semināri. Viņš jūtas pagodināts "tikties jau otro gadu pēc kārtas ar Latvijas Republikas vēstnieku Īrijā Dr. hist. Gintu Apalu", kurš ir veicinājis un attīstījis Latvijas–Īrijas savstarpējo sadarbību dažādās jomās. McDonnel novērtēja sadarbības veicināšanu arī starp īru un latviešu sabiedrībām ar LatWest iniciatīvu. Savas uzrunas nobeigumā viņš aicināja Zemgales pārstāvjus pievienoties vēstnieka kungam uz "Mayo dienu" oficiālo atklāšanas ceremoniju Castlebar tajā pašā vakarā.
Pēc nelielas pauzes vēsturnieks Andris Tomašūns uzrunāja tautiešus un dalījās savās atmiņās par Latvijas neatkarības iegūšanas laiku — 1990. gada 4. maija Augstākās padomes sēdi, kad tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Līdzi viņš bija atvedis iespaidīgu plakātu ekspozīciju, kuru varēja aplūkot gan semināra telpās, gan vakara pasākuma laikā. Viņš uzsvēra, cik svarīgs ir 4. maijs visai tautai un katram atsevišķi, aicināja latvjus ārpus Latvijas to svinēt un par to stāstīt jaunajai paaudzei, svinot šos svētkus kā Balto galdautu svētkus. LatWest jau šos svētkus atzīmējusi pagājušajā gadā kopā ar Mātes dienas svinībām.
Kamēr vēstnieks Dr. hist. Gints Apals un daļa no Zemgales pārstāvjiem piedalījās Mayo dienu atklāšanā, pārējie kopā ar vietējiem latviešiem devās uz muzikālo vakaru kopā ar Gunāru Meijeru.
Gunārs Meijers atveda tradicionālās iemīļotās dziesmas, kā arī jaunās kompozīcijas. Viņš aizrāva publiku, spēlējot tikai ar balsi un ģitāru. Netika skaitīti visi iemīļotie tautā populārie numuri, ko izdziedāja kopā. Tas bija "vienreizējs vakars, kad latvieši no 'abām pusēm' vienojās dziesmās, pārrunās un emocijās!"
Skarleta Mukāne, LatWest Asociācijas vadītāja
Rīgā — tikšanās ar ĪLTK vadītāju Ilzi Krēsliņu un dziesmu autoru un izpildītāju Gunāru Meijeru.
Likteņdārzā pie Daugavas — tikšanās ar Kuldīgas tehnikuma pārstāvjiem absolventu izlaiduma laikā. Absolventu darbi — koka skulptūras un meistardarbi — izstādīti parkā pie Daugavas.
Preiļos — apmeklēts Preiļu leļļu muzejs; tikšanās ar Preiļu novada mēri Marutu Plivdu. Iepazīta arī kaimiņpilsēta Līvāni.
Daugavpils Universitātē — tikšanās ar rektoru Arvīdu Barševski, kurš personīgi izrāda universitātes telpas. Īpaša uzmanība pievērsta Studiju un pētniecības centram "Ilgas" Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā — vienai no modernākajām studiju bāzēm Austrumeiropā bioloģijas zinātnes jomā, ar mūsdienīgu laboratoriju kompleksu lauku apstākļos.
Rēzeknē — apmeklēts Krusta kalns Latgales otrajā lielākajā pilsētā.
Mājupceļā — Sigulda un Turaida Vidzemē.
9. marts: Cavan Courthouse — Latvijas–Īrijas pašvaldību draudzības un sadarbības tikšanās, ekskursija pa Co. Cavan.
10. marts: St. Pat's College — basketbola turnīrs, stafetes, rokdarbi, atrakcijas ģimenēm. Vakarā Cavan Crystal Hotel — Sieviešu dienas balle ar grupu Kreicbergi un īru mūziķi Noel Lyons, deju grupu Varavīksne (vad. Olita Lagzdiņa), LBĪ kori eLVē (vad. Ingūna Grietiņa-Dārziņa) un īru deju grupu no Mounterconought (vad. Helen Henry).
"Skarleta un Noels — balsis uz tilta. Tilta, kas savieno Latviju un Īriju! Šodienas pasākums bija skaistas balsis uz stabila tilta. Paldies, Skarleta, Tev un Noelam, ka esat, darat un mīlatat!" — Arvīds Barševskis, Daugavpils Universitātes rektors
Foto: Skarleta Lyons
Šis bija septītais organizācijas pastāvēšanas gads, kas bija samērā ražīgs dažādās frontēs.
Košākais no notikumiem bija trīsvalodu dzejas grāmatas "Balsis uz tilta, Voices on The Bridge, Glórtha ar an nDroichead" laišana pasaulē. Tas bija komandas darbs, kurā iesaistīti gan latvieši Īrijā, gan Latvijā. Tulkotāji, adaptētāji ir īru dzejnieks un vēsturnieks Noel Lyons un latviete Skarleta Mukāne.
Dzejas izlasē iekļauti latviešu dzejnieki – Jānis Peters, Ziedonis Purvs, Alfrēds Krūklis, Guntars Račs, Gunārs Meijers, kā arī īru dzejnieki – Padraig Pearse, Antoine Ó Raifteirí, Seán Clárach Mac Dómhnaill un Noel Lyons, bet ilustrācijas zīmēja Īrijā dzīvojošie latvieši Samanta Krūma, Ainārs Feierabends un Skarleta Mukāne.
Grāmatā ir apkopoti jau iepriekš tulkoti latviešu dziesmu teksti, kuri sasaista šo projektu ar iepriekšējo – Gunāra Meijera un Noel Lyons dziesmu albumu "Angels in Your Eyes", kā arī iezīmē potenciālo nākamo projektu – Raimonda Paula dziesmu albumu angļu valodā. Dzeja, pārsvarā dziesmu lirika, kas tulkota savstarpēji trīs valodās, ir izveidojusi Eiropas kultūras telpā nelielu dzejas saliņu, ko apskalo trīs valodas – latviešu, īru un angļu valodas. Grāmata ir pieejama vairākās bibliotēkās un skolās Īrijā un Latvijā, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Grāmatas atvēršanas pasākumi bija gan Latvijā – Inčukalnā, gan Īrijā – Dublin un Claremorris, Co Mayo. Ar to LatWest pozicionē sevi ne tikai kā svarīgu instrumentu starp latviešu un īru sabiedrībām, bet arī kā tiltu starp divām kultūrām, lai palīdzētu tām mijiedarboties.
Turpinām uzturēt sakarus ar ĪLTK (Īrijas–Latvijas Tirdzniecības kameru) un tās ilggadējo vadītāju Ilzi Čakstiņu, piezīmēšu, ka rudenī kamera nosvinēja 10 gadu jubileju. Satiekamies, cik tas ir iespējams arī ar cilvēkiem un organizācijām, kas viesojušies Īrijā un piedalījušies LatWest pasākumos. Protams, divi iepriekšējie pandēmijas gadi ir nobremzējuši mūsu aktivitātes pasākumu organizēšanas jomā, bet ceru, ka atsāksim tos, piesaistot gados jaunus cilvēkus organizēšanas un darbības jomā.
Šajā gadā mūsu organizācija ir bijusi bagāta ar dažādām Īrijas sabiedrības locekļu atbalsta lietām. Šis atbalsts neattiecas tikai uz latviešu diasporas pārstāvjiem, kas gan ir vairākums, bet arī uz cilvēkiem ar dažādām nacionalitātēm, kā arī pamatnācijas pārstāvjiem. Pārsvarā mūsu darbs saistīts ar mūžīgo cīņu par taisnību, ar vietējo un valsts institūciju komunikāciju un pakalpojumiem, taisnības meklēšanu starp darba devējiem un ņēmējiem, sadarbībā ar Workplace Relations Commission un/vai advokātiem, mājokļu īpašnieku un īrētāju strīdiem, kur iesaistās PRTB, ir arī sadzīves problēmu risinājumu meklēšana, ar sieviešu un bērnu aizsardzības organizāciju starpniecību. Ir arī vienkārši darbiņi, kā aizpildīt sociālo veidlapu, aizvest uz slimnīcu, pasēžot blakus un tulkojot, palīdzēt ievadīt elektrības kodu, piezvanīt un pieteikt vizīti pie ārsta, aiziet līdzi uz vecāku sapulci skolā, arī palīdzēt nokārtot īres pabalstu, darba nespējas pabalstu vai slimības lapas, un tā tālāk.
Katra šāda komunikācija, palīdzība ar padomu, norādījumiem, ir svarīga cilvēkam, kurš tik labi neorientējas likumos, noteikumos un valodā.
Tā kā Īrijā ir iebraukuši bēgļi no Ukrainas, arī tas mums ir papildu sabiedrības vienums, kura pārstāvjiem mēģinām palīdzēt, ja tas ir iespējams. Šeit svarīgu lomu spēlē krievu valodas zināšanas. Arī pašlaik mums ir ļoti nopietna lieta – konflikts starp ukrainieti un darba devēju, kas piedevām ir arī dzīvojamās platības nodrošinātājs, un lieta saistīta ar nopietnu traumu darbā.
Svarīga daļa no problēmu risināšanas procesa ir sadarbība ar pašvaldību un deputātiem, kas ir liels atbalsts šajos problēmu šķetināšanas procesos.
Tātad droši varam teikt, ka darba ir pilnas rokas. Beigās citēšu Noel Lyons: "We are here for Manai Tautai!"
Lai jums visiem ģimeniski silti Ziemassvētki un radoši gaišs ceļš Jaunajā gadā!
Foto: Skarleta Lyons
Lasīt rakstu: Baltic Ireland →Lieldienu svinības kopā ar Mayo latviešu bērnu skoliņu "Graudiņš" — gaiša un radoša pavasara diena dabā. Skoliņas bērni mācījās krāsot olas tradicionālajā veidā — vārot tās ar sīpolu mizām, kas piešķir olām skaistus vara un brūnus toņus, rotājot ar lapu un zāles nospiedumiem. Meži un pļavas kalpoja par radošo darbnīcu, kur bērni vāca paparžu lapas, sūnas, ķērpjus un ziedus, veidojot pašdarinātas dabas kompozīcijas uz papīra. Prieks, radošums un latviešu tradīciju sargāšana tālu no dzimtās zemes — tā ir skoliņas "Graudiņš" misija.
Autore: Inguna Mieze
Lasīt rakstu: Baltic Ireland →Lai gan jau ilgāku laiku LatWest nav ziņojis par pasākumiem un savu darbību, tomēr jau 9. gadu turpinām savu darbu mazos, varbūt ne tik vērienīgos apmēros kā agrāk.
Atgādināšu, ka LatWest ir bezpeļņas organizācija Mayo county, kuras darbības virzieni ir ļoti dažādi. Sākot ar latviešu kultūras popularizēšanu, beidzot ar sociālu jautājumu risināšanu un integrācijas procesu veicināšanu, kas sevī ietver: latviešu dziesmu tulkošanu, izpildīšanu, latviešu kultūras vērtību popularizēšanu, latviešu diasporas Īrijā popularizēšanu Īrijā un Latvijā, Īrijas-Latvijas biznesa un kultūras kontaktu uzturēšanu un apmaiņas veicināšanu, tas ietver konsultācijas un palīdzību latviešiem, jebkādu tautību imigrantiem un vietējiem dažādu sociālu jautājumu risināšanā neskaitāmiem cilvēkiem, kas saskaras ar problēmām darba vidē, mājokļa jautājumos, ja ir problēmas ar māju īpašniekiem (nē, mēs nemeklējam mājokļus), palīdzam risināt problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpi, palīdzam nokārtot jautājumus ar dokumentu aizpildīšanu un noformējumu, sniedzam tulkojumus un daudz citu, it kā mazu palīdzību. Naudu par šiem pakalpojumiem mēs neprasām.
Viens no aktīvākajiem LatWest biedriem ir Noels Lyons. Tas ir unikāls tajā ziņā, ka LatWest ir paraugs tiešai integrācijai abos virzienos. Par latviešu kultūru, tradīcijām ir uzzinājis milzīgs skaits īru, pateicoties N. Lyons sakariem īru vidē. Tā ir gan viņa ģimene, draugi, bijušie kolēģi skolā, bijušie skolnieki un milzīgs daudzums paziņu.
Iepriekšējos gados mēs aktīvi esam sadarbojušies ar Latvijas Republikas vēstniecību Īrijā, Īrijas–Latvijas Tirdzniecības kameru (ĪLTK), Latviešu biedrību Īrijā (LBĪ), kori "eLVē", deju kopām "Karbunkulis", "Rietumkrasts", Mayo latviešu bērnu skoliņu "Graudiņš", u. c., kā arī ar mūziķiem no Latvijas – Gunāru Meijeru (RIP), Marko Ojalu, "Baltie lāči", Aināru Ašaku, Vari Vētru u. c. Vislielākais gandarījums mums ir par ierakstīto Gunāra Meijera dziesmu albumu angļu valodā "Angels in Your Eyes" un izdoto dzejas grāmatu ar latviešu dziesmu tulkojumiem angļu un īru valodās "Balsis uz tilta".
Pagājušajā gadā, rakstot bakalaura darbu Daugavpils Universitātē, es veicu lielu pētījumu par latviešu diasporu Īrijā, kas izgaismo diasporas ieguvumus un zaudējumus, dzīvojot mītnes zemē. Vairāk par šo pētījumu, iespējams, rakstīšu turpmāk. Tagad turpinu maģistra studijas DU Stratēģiskās komunikācijas programmā. Izprotot starpkultūru komunikāciju, mēs varam labāk izprast sevi. Kur mēs esam? Kāda ir mūsu loma un nozīme šajā sabiedrībā? Kas mēs esam šeit, šajā vidē?
Pašlaik Īrijā dzīvo 5,4 milj. iedzīvotāju, no kuriem 1,2 milj. ir ārzemēs dzimušie imigranti, kas pārstāv ap 180–200 valstis. Lielākās kopienas: Polija, Lielbritānija, Indija, Rumānija, Lietuva, Brazīlija, Itālija, Latvija, Spānija, Francija, Horvātija, ASV, Ķīna, Vācija, Ukraina.
Uz šādu Culture Night pasākumu 19. septembrī, Claremorris Town Hall, ko organizēja Ukrainian Community in Claremorris, bijām aicināti uzstāties arī mēs kā latviešu vietējās diasporas pārstāvji. Mūsu priekšnesums sastāvēja no 3 dziesmām – Noels dziedāja paša sacerētu dziesmu "Latvian Angel", kas veltīta neseno traģisko notikumu Claremorris latviešu kopienā piemiņai, es dziedāju R. Paula, A. Rancānes dziesmu, un kopā mēs dziedājām R. Paula dziesmu latviešu un angļu valodās. Koncertā vēl uzstājās mūziķi no Ukrainas, Indijas, Brazīlijas, Paragvajas, Malaizijas, Īrijas, u. c., kā arī daudznacionāla mūziķu grupa "Le Cairde" no Ballyhaunis, kuras sastāvā dzied un spēlē mūziķi no Filipīnām, Vācijas, Polijas, Moldāvijas, Rumānijas, Īrijas u. c.
Šāda daudzveidīga kultūras buķete atgādina, ka mēs katrs esam citāds, nākam ar savu kultūras un tradīciju bagāžu, tā ir iespēja paskatīties uz citādo un parādīt savējo. Īrijas kontekstā mēs esam "citi", bet šādā pasākumā kļūstam par "savējiem". Integrācija ir svarīgs faktors veselīgas sabiedrības veidošanai. Integrācija nav tikai komunikācija verbālā līmenī, lietojot vietējo valodu, bet mācīšanās vienam no otra, mācīšanās PAR citādo un atšķirīgo, savstarpēja cieņa un cieņa pret vēsturiski pastāvošo šeit.
Skarleta Mukāne
LatWest piedalījās Ziemassvētku ieskandēšanā kopā ar Īrijas–Latvijas Tirdzniecības kameru un Latvijas Būvinženieru savienību. Paldies visiem, kuri bija kopā ar mums un viens ar otru. Paldies Edgaram Zaķim par gardo mielastu.
Pēc mūziķa Aināra Ašaka ielūguma LatWest viesojās Radio Marija studijā un ierakstīja interviju, kurā stāstīja par LatWest darbību. Intervija skanēja 22. decembrī. Bija liels prieks arī par nejauši piedzīvoto tikšanos ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu emeritus Jāni Vanagu — abi viesi, gan Ainārs Ašaks, gan Jānis Vanags, ir viesojušies arī Īrijā.
LatWest ar sveicieniem no Īrijas viesojās Īrijas–Latvijas Tirdzniecības kameras rīkotajā Ziemassvētku ieskandēšanā Tullamore DEW namiņā Rīgas Ziemassvētku tirgū Doma laukumā. Tikāmies gan ar Īrijas Republikas (ROI) vēstnieci Latvijā Marcella Smith, gan ar biznesa pārstāvjiem, kas viesojušies Īrijā, gan citiem sen neredzētiem paziņām. Paldies, Ilze Čakstiņa!
Autore: Inguna Mieze
Foto: Aija Arāja-Čunka
Lasīt rakstu: Baltic Ireland →