Uzņēmējiem

Rakstu sērija par forumu „The Competitiveness Agenda 2026”. 1. daļa.

Mēs bijām tur

Oktobra beigās rakstīju, ka LatWest dosies uz Īrijas–Latvijas Tirdzniecības kameras (ĪLTK) forumu „The Competitiveness Agenda 2026”. 4. novembrī mēs tur bijām. Forumā pārstāvēju LatWest, fotografēju un pierakstīju, ko teica runātāji. No šīm piezīmēm top rakstu sērija, un pirmā daļa ir par foruma galveno runātāju Danny McCoy.

D. McCoy kopš 2009. gada vada Ibec, Īrijas lielāko uzņēmēju un darba devēju organizāciju. Pirms tam viņš bija ekonomists Īrijas Centrālajā bankā un Ekonomikas un sociālo pētījumu institūtā (ESRI). 2000. gadu vidū viņš aptuveni piecus gadus vadīja Eiropas Komisijas makroekonomiskās prognozēšanas tīklu. Kad Īrijas valdība sēžas pie viena galda ar darba devējiem un arodbiedrībām, viņš ir tajā istabā.

Īsumā. McCoy runas galvenā doma: Īrija izauga, jo bija paredzama, tiesiski stabila un spēja piesaistīt pasaules uzņēmumu nemateriālos aktīvus. Tās pašas īpašības tagad noteiks, kurš iegūs drošības un mākslīgā intelekta laikmetā. Latvijas uzņēmējam no tā izriet trīs jautājumi: vai mēs protam pārdot savu stabilitāti, vai drošību redzam kā konkurētspēju un kur paliks mākslīgā intelekta radītais ieguvums.

Visvairāk mani pārsteidza runas noslēgums. Darba devēju organizācijas vadītājs brīdināja, ka mākslīgā intelekta ieguvums var aizplūst no uzņēmumiem. Par to sīkāk sadaļā par mākslīgo intelektu.

Kā Īrija trīskāršoja savu ekonomiku

McCoy sāka ar franču teicienu: lietas mainās, bet viss paliek pa vecam. Viņš neliedzās, ka šodienas nenoteiktība ir nopietna, taču uz tehnoloģijām, tostarp mākslīgo intelektu, aicināja raudzīties ar optimismu: „mums vajadzētu būt tikpat optimistiskiem, cik citi mudina būt pesimistiskiem”.

Pēc tam runātājs pievērsās Īrijas pieredzei. Pēdējos 12 gados tās IKP ir pieaudzis par 200%, proti, trīskāršojies. Pēc McCoy vārdiem, neviena cita ekonomika pasaulē tajā pašā laikā to nav panākusi. Viņš nosauca četrus balstus:

• stabilas institūcijas;
• tiesiskums;
• likumdošanas elastība;
• atrašanās Eiropas projekta vidū.

Visinteresantākais bija skaidrojums, kā tas notika. Daudzas ASV korporācijas savus patentus un licences ilgi turēja uzņēmumos Karību salās. Šiem uzņēmumiem bieži bija tikai juridiskā adrese, bet tie saņēma milzīgu peļņu, no kuras gandrīz nemaksāja nodokļus.

Pēc 2008. gada finanšu krīzes OECD valstis vienojās šādas shēmas ierobežot. Šo iniciatīvu sauc par BEPS (no angļu Base Erosion and Profit Shifting, nodokļu bāzes samazināšana un peļņas pārvirzīšana). Jaunie noteikumi prasīja, lai peļņa tiktu uzrādīta tur, kur uzņēmumam ir īsti darbinieki un īsta darbība. Tāpēc korporācijām vajadzēja jaunu mājvietu, un tās to sāka meklēt Eiropā.

Izvēli noteica tiesību sistēma. Vispārējo tiesību (common law) sistēma ļāva strādāt ar jaunām tehnoloģijām, tolaik ar mākoņpakalpojumiem. Tā ļāva arī pārvaldīt nemateriālos aktīvus: zīmolus, patentus, autortiesības un licences. Pēc McCoy teiktā, Eiropā izvēle bija starp trīs šādām valstīm: Maltu, Apvienoto Karalisti un Īriju.

No 2011. līdz 2014. gadam galvenā sacensība notika starp Īriju un Apvienoto Karalisti. 2015. gadā Īrija ieguva praktiski visu, un tās IKP vienā gadā pieauga gandrīz par 35%. Tas notika tieši gadu pirms Brexit balsojuma.

Viena detaļa pazuda daudzos kopsavilkumos, bet manuprāt tā ir svarīgākā. McCoy atgādināja par Skotijas neatkarības referendumu 2014. gadā. Jau tad bija redzams, ka Apvienotā Karaliste ir institucionāli nenoteikta. Īrija tobrīd piedāvāja to, kas kapitālam svarīgāks par jebkuru nodokļa likmi: paredzamību.

Tieši šeit McCoy pievērsās Latvijai. Viņš teica, ka arī Latvija apliecina institucionālu konsekvenci un tai ir izglītota sabiedrība, kas spēj pielāgoties ģeopolitiskajām pārmaiņām. Tas nav mazs kompliments no cilvēka, kurš runā Īrijas biznesa vārdā.

Mana piezīme par skaitļiem

Pameklējot informāciju, varu teikt, ka Īrijas IKP ir īpašs rādītājs. 2015. gada lēcienu Īrijas Centrālais statistikas birojs vispirms novērtēja kā 7,8% pieaugumu, bet 2016. gada jūlijā to pārskatīja uz 26,3%. Vēlāk statistiķi datus vēl vairākkārt pārrēķināja, un vienā no šīm pārrēķinātajām versijām pieaugums sasniedza 34,4%. Tas atbilst McCoy minētajiem „gandrīz 35%”. Nobela prēmijas laureāts ekonomists Pols Krugmans šo skaitli nosauca par „leprechaun economics”, tas ir, par „leprikonu ekonomiku”, un nosaukums palika.

Lēcienu lielā mērā radīja Apple, kas 2015. gada sākumā pārcēla savu intelektuālo īpašumu uz Īrijas meitasuzņēmumu. Tieši tāpēc Īrija kopš 2017. gada lieto atsevišķu rādītāju: modificēto nacionālo kopienākumu jeb GNI*. 2017. gadā Īrijas IKP bija 162% no GNI*, kamēr ES vidēji IKP un nacionālais kopienākums ir gandrīz vienādi (ap 100%). Citiem vārdiem, Īrijas IKP aptuveni par 62% pārsniedz to, kas patiešām paliek valstī.

Uzņēmējam no tā izriet praktiska mācība. Ja vērtējat Īrijas pirktspēju un tirgus lielumu, skatieties uz GNI*, nevis uz IKP. IKP parāda, kur glabājas pasaules korporāciju aktīvi, bet ne to, cik naudas ir īru mājsaimniecībām.

Tas nemazina McCoy teiktā vērtību, gluži otrādi, tas palīdz saprast viņa stāsta būtību. Īrija neuzcēla 35% vairāk rūpnīcu vienā gadā. Tā kļuva par vietu, kur pasaules uzņēmumi tur savus nemateriālos aktīvus. Un tieši par to McCoy runāja tālāk.

Kad nafta ir intelektuālais īpašums

McCoy Īrijas ekonomiku raksturoja kā „resursu ekonomiku”, kurā naftas lomu spēlē intelektuālais īpašums. Kā piemēru viņš minēja Botox: visa pasaules produkcija tiek ražota Īrijā. Šis piemērs man ir īpaši tuvs. Botox ražo Allergan rūpnīca Vestportā, Mayo grāfistē, kur dzīvoju es un kur strādā LatWest. Tā ir mātes uzņēmuma AbbVie vienīgā Botox ražotne pasaulē, un tās peļņa pirms nodokļiem 2022. gadā sasniedza 1,5 miljardus ASV dolāru.

Tālāk McCoy pateica domu, kas manuprāt ir visas runas atslēga. Uzņēmumu nemateriālo vērtību (angļu grāmatvedībā goodwill), proti, zīmolu, reputāciju un patentu vērtību, agrāk droši aizsargāja īpašumtiesības. Šodien pasaule ir kļuvusi neparedzamāka, un notiek intelektuālā īpašuma un resursu pārdale. Tāpēc, pēc viņa domām, konkurētspēju vairs nevar mērīt tikai ar produktivitāti un izmaksām: tās neatņemama daļa ir kļuvusi arī drošība un aizsardzība.

Manuprāt šī doma izgaismo arī Īrijas pašas vājo vietu. Ekonomika, kas balstās uz intelektuālo īpašumu, ir atkarīga no tā, vai pasaule ciena īpašumtiesības. Naftu var pārvietot tikai ar tankkuģi, bet patentu var pārcelt ar vienu juridisku lēmumu.

No tā izriet viņa trāpīgākais formulējums: Eiropas konkurētspēja un drošība vairs nav šķiramas, tās ir vienas monētas divas puses. Drošība ietver ne tikai aizsardzību. Tā ietver arī pārtikas, finanšu, enerģijas, ūdens un kiberdrošības sistēmu noturību. Aizsardzības izdevumus Eiropas austrumu flangā viņš aicināja uzskatīt par investīciju konkurētspējā, nevis tikai par izmaksām.

Latvijas uzņēmējam tas ir svarīgi. Mums drošība ir ikdiena, nevis konferenču tēma. Ja Eiropa noturību sāk uzskatīt par konkurētspējas daļu, tad pieredze, kas uzkrāta, dzīvojot pie robežas, kļūst par preču zīmi, ko var pārdot.

McCoy nebija tikai optimists par Eiropu. Viņš atgādināja, ka Eiropas lielākais aktīvs ir tās milzīgais vienotais tirgus un iedzīvotāju labklājība. Tomēr uzņēmumus kavē strukturāli augstās enerģijas izmaksas un apjomīgais ES regulējums digitālajā, sociālajā un ilgtspējas jomā. Risinājumu viņš redz pārdomātā publiskā un privātā sektora partnerībā, kā arī pārejā no ierobežojošas birokrātijas uz elastīgu darba tirgu. Latvijas uzņēmējiem, kuri enerģijas cenas un birokrātiju izjūt ļoti tieši, tas nav abstrakts arguments.

Mākslīgais intelekts: kam paliks ieguvums?

Runu McCoy sāka ar optimismu par mākslīgo intelektu, bet beidza ar brīdinājumu. Tieši šis brīdinājums man palika atmiņā visvairāk.

Viņš norādīja, ka mākslīgais intelekts kapitālismam rada informācijas asimetrijas problēmu. Tirgus strādā, ja pircējs zina, ko pērk. Šoreiz ilgtermiņa sekas nespēj paredzēt ne pircēji, ne paši izstrādātāji.

Otrs brīdinājums bija vēl konkrētāks. Efektivitātes ieguvumi no mākslīgā intelekta bieži nepaliek uzņēmuma peļņā, bet aiziet platformu īpašniekiem. Kā es to saprotu, abonements pats par sevi nav dārgs, taču tos pašus rīkus izmanto arī konkurenti. Tāpēc ietaupījums ātri pārvēršas zemākās cenās, nevis lielākā peļņā. Paliekošā vērtība uzkrājas pie platformas: tā iemācās no lietotāju datiem, kļūst arvien neaizstājamāka un vēlāk var noteikt cenas. Tāpēc, pēc McCoy domām, uzņēmumu vadītājiem atklāti jārunā ar darbiniekiem par tā ieviešanu, lai cilvēki nebaidītos par algu budžetu un darba vietām. Viņa secinājums bija šāds: tikai darba devēju un darbinieku sadarbība nodrošinās īsto Eiropas noturību.

Šis vēstījums ir svarīgs tāpēc, ka to saka darba devēju organizācijas vadītājs, nevis arodbiedrību līderis. Ibec ir galvenais darba devēju pārstāvis Īrijas sociālā dialoga forumā, tāpēc viņa skatījums ir praktisks, nevis ideoloģisks. McCoy arī uzsvēra, ka Eiropas sociālais modelis un spēja pārdalīt ienākumus nākamajā desmitgadē būs stabilitātes faktors. Viņš to pretstatīja pieaugošajai nevienlīdzībai ASV un aicināja Eiropu neatdarināt ASV modeli akli, bet radīt jaunu, līdzsvarotu vēstījumu.

Manuprāt šī ir vieta, kur Īrijas stāsts un mākslīgais intelekts satiekas. Īrija uzvarēja tāpēc, ka kļuva par vietu, kur glabājas nemateriālie aktīvi. Mākslīgā intelekta laikmetā šie aktīvi ir algoritmi, modeļi un dati. Ja tie „mitinās” ārpus Eiropas, Eiropas uzņēmumi kļūst tikai par lietotājiem, kas maksā abonementu, un ieguvums aiziet tur, kur atrodas aktīvs.

Latvijas uzņēmējam tas nozīmē vienu vienkāršu jautājumu pirms katra mākslīgā intelekta rīka iegādes: kur paliks ietaupītā vērtība? Tāpēc McCoy runā par darbaspēka pārkvalifikāciju un elastīgu darba tirgu, nevis par darba vietu samazināšanu.

Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmējam

McCoy pats salīdzināja Īriju ar Latviju, un dažas viņa paralēles ir vērts izgaismot sīkāk.

Nodokļi. McCoy minēja, ka Latvijas uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 20%, bet Īrijā lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem efektīvā likme ir 15%. Šeit vērts izgaismot vienu niansi. Latvijā 20% maksā tikai no sadalītās peļņas, bet reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Kopš 2026. gada uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, var izvēlēties alternatīvu: 15% uzņēmumu ienākuma nodokli un 6% iedzīvotāju ienākuma nodokli no dividendēm. Augošam uzņēmumam, kas peļņu iegulda attīstībā, Latvijas sistēma ir pievilcīga, un to der stāstīt īru partneriem.

Cilvēki. Šeit valstu ceļi šķiras. Īrijas iedzīvotāju skaits aug migrācijas dēļ. McCoy minēja, ka līdz 25% iedzīvotāju nav dzimuši Īrijā un ka Īrijas darba tirgus izaugsmē nozīmīgu lomu spēlēja arī latvieši. Īrijas statistikas biroja dati to apstiprina. 2025. gada beigās Īrijā strādāja 2,8 miljoni cilvēku, par 19% vairāk nekā 2019. gadā. No darbinieku skaita pieauguma laikā no 2019. līdz 2024. gadam 61% nodrošināja ārvalstu pilsoņi. McCoy atzina, ka tā ir ne tikai toleranta un produktīva sabiedrība, bet arī spiediens uz mājokļiem un infrastruktūru.

Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk, un tik plašu imigrāciju kā Īrija tā pagaidām nepiesaista. Darbaspēka trūkumu Latvija ar migrāciju nevar atrisināt tik ātri, tāpēc tai produktivitāte ir vēl svarīgāka nekā Īrijai. Ja Īrija mākslīgo intelektu var izmantot kā papildinājumu augošam darbaspēkam, Latvijai tas ir veids, kā aizvietot darbaspēku, kura trūkst. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc McCoy jautājums par to, kam paliks mākslīgā intelekta ieguvums, Latvijai ir svarīgāks nekā Īrijai.

Ko ņemt līdzi. No šīs runas es sev pierakstīju četras atziņas:

• Paredzamība ir produkts. Īrija neuzvarēja tikai ar zemu nodokli, bet arī ar to, ka bija prognozējama brīdī, kad Apvienotā Karaliste tāda nebija. Latvijai šo priekšrocību ir vērts sargāt un pārdot.
• Drošība ir konkurētspēja. Enerģijas, pārtikas, kiberdrošības un loģistikas noturība Eiropā kļūst par pieprasītu pakalpojumu, un Latvija to pazīst no iekšpuses.
• Mākslīgā intelekta ieguvumam jāpaliek uzņēmumā. Pirms iegādes jāsaprot, kas no ieguvuma paliks uzņēmumā. Ja tos pašus rīkus lieto visi konkurenti, ietaupījums ātri pārvēršas zemākās cenās klientiem, nevis lielākā peļņā. Ja uzņēmuma procesi un dati ir piesaistīti vienai platformai, tā vēlāk var diktēt cenas un noteikumus. Paliekoša priekšrocība rodas tikai tad, ja rīku savieno ar to, kas pieder tikai jums: darbinieku radošumu, zināšanām par klientiem un pieredzi. Mākslīgais intelekts ir darba rīks, ar kura palīdzību cilvēka ideju var īstenot ātrāk un precīzāk. Taču pati ideja, kas uzņēmumu atšķir no konkurentiem, joprojām dzimst cilvēkā. Tāpēc ar darbiniekiem jārunā pirms ieviešanas, nevis pēc tās.
• Īrija nav jākopē, tā jāizmanto. Īrijā jau dzīvo liela latviešu kopiena, kas pazīst abu valstu darba kultūru. Tas ir gatavs tilts, pa kuru Latvijas uzņēmums var ienākt Īrijas tirgū, un tieši šādu sadarbību LatWest kopā ar ĪLTK veicina savos kopīgajos projektos.

Nākamajā daļā

Danny McCoy, augstas raudzes speciālists, iezīmēja Latvijas biznesa videi aktuālus jautājumus. Par tiem foruma paneļdiskusijās runātāji dalījās ar savu pieredzi no Latvijas skatpunkta. Par tirdzniecību un ekonomisko drošību, investīcijām, enerģiju, mākslīgo intelektu un prasmēm rakstīsim nākamajās daļās.

Skarleta Lyons, LatWest

Avoti

• Ibec: Danny McCoy
• IPUT: Danny McCoy
• Wikipedia: Leprechaun economics
• RTÉ: Allergan’s Westport Botox plant makes $1.5 billion profit
• CSO: Business in Ireland 2025 – Labour Supply
• Latvijas Finanšu ministrija: nodokļu sistēma 2026

4. novembrī Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Daugava, notiks starptautisks biznesa forums „The Competitiveness Agenda 2026”. To rīko Īrijas–Latvijas Tirdzniecības kamera (ĪLTK) kopā ar Šveices, Dānijas, Somijas un Kanādas tirdzniecības kamerām Latvijā, Polijas–Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Arābu–Latvijas un Latvijas–Turcijas tirdzniecības kamerām un Francijas biznesa klubu. Foruma galvenais runātājs būs Danny McCoy, Īrijas lielākās uzņēmēju un darba devēju organizācijas Ibec izpilddirektors. Uz šo forumu dosies arī LatWest, organizācija, kas Īrijas rietumos veido saites starp Latviju un Īriju.

Foruma nosaukumā ir jautājums „Can Europe Still Compete? And Where Does Latvia Fit In?” („Vai Eiropa vēl spēj konkurēt? Un kur tajā ir Latvijas vieta?”). Tas izklausās pēc lielās politikas. Ja to pārlasa uzņēmēja acīm, jautājums kļūst ļoti personisks. Kur ir mana uzņēmuma vieta? Kam es būšu vajadzīgs pēc pieciem gadiem, ja piegādes ķēdes, enerģijas cenas un tirgi vairs neuzvedas tā, kā rakstīts biznesa plānā? Tieši tāpēc ĪLTK aicina Latvijas uzņēmējus pievērst uzmanību šai iespējai: vienā dienā dzirdēt, ko par šiem jautājumiem domā uzņēmēji, politikas veidotāji, investori un starptautiski eksperti, kā arī atklāt jaunas iespējas un kontaktus.

Plāns „nogaidīt” vairs nav labs plāns. Pēdējos gados daudzi uzņēmēji dzīvo ar sajūtu, ka jāpagaida, līdz viss nostāsies vietā. Izskatās, ka nenostāsies. Tas nav iemesls padoties, bet iemesls uzdot citus jautājumus. Nevis to, kad būs drošāk, bet to, ar ko kopā es esmu stiprāks. Kur un kas man varētu būt noderīgs?

Foruma četras tēmas to labi parāda:

• Tirdzniecība un ekonomiskā drošība nosaka, vai krava pienāks laikā;
• Investīcijas un izaugsme nosaka, vai mazs uzņēmums spēs iziet ārpus savas valsts;
• Enerģija nosaka, cik maksā saražot;
• Mākslīgais intelekts un prasmes nosaka, cik paveiks katrs darbinieks.

Tās nav abstraktas tēmas konferences zāles sienām. Katra no tām ir skaitlis kāda uzņēmuma budžetā.

Kāpēc ieklausīties tieši Īrijā? Foruma galvenais runātājs būs Danny McCoy, kurš kopš 2009. gada vada Ibec, Īrijas lielāko uzņēmēju pārstāvniecības organizāciju, kas ir arī viena no lielākajām Eiropā. Ibec pārstāv dažāda lieluma uzņēmumus visās tautsaimniecības nozarēs, gan vietējos, gan starptautiskos, un aizstāv to intereses sarunās ar Īrijas valdību. Pirms tam Danny McCoy strādāja par ekonomistu Īrijas Centrālajā bankā un Ekonomikas un sociālo pētījumu institūtā (ESRI), kā arī konsultēja Eiropas Komisiju un OECD. Laikraksts „The Irish Times” viņu ir iekļāvis to 50 cilvēku vidū, kuri vada Īriju.

Tas ir retums: dzirdēt Rīgā cilvēku, kurš ikdienā runā Īrijas biznesa vārdā un zina, kā šī valsts domā no iekšpuses.

Īrijas stāsts latviešiem ir pazīstamāks, nekā šķiet. Vēl 20. gadsimta 80. gados tā bija valsts, no kuras jaunieši brauca prom meklēt darbu. Mazs iekšējais tirgus, atrašanās Eiropas malā, nekādu lielu dabas resursu. Īrija neuzvarēja ar izmēru. Tā kļuva ne tikai par vietu, kur veiksmīgi atvērt savu biznesu, bet arī par valsti, kurā ārvalstu uzņēmumiem ir izdevīgi strādāt un ieguldīt. Īrija ir atvērta investīcijām, tajā runā angliski, tai ir izglītoti cilvēki un diaspora, kas izkaisīta pa visu pasauli, bet joprojām jūtas piederīga savai zemei.

Īrija nav pasaka. Tai ir savas nopietnas problēmas, piemēram, mājokļu trūkums un liela atkarība no starptautiskajām korporācijām. Tieši tāpēc ir vērts ieklausīties. Godīgs stāsts par to, kas izdevās un ar kādiem izaicinājumiem joprojām jātiek galā, mazas valsts uzņēmējam dod vairāk nekā vispārīga runa.

Latvijas uzņēmējam Īrijā nav jāsāk no nulles. Tur jau dzīvo un strādā liela latviešu kopiena, kas abas valstis pazīst no iekšpuses. Praktiski tas nozīmē, ka Īrijā jau ir cilvēki, kuri runā abās valodās, saprot gan Latvijas, gan Īrijas darba kultūru un var kļūt par uzņēmuma pirmajiem darbiniekiem, partneriem vai klientiem.

Šajā ziņā LatWest papildina sava sadarbības partnera ĪLTK darbu. ĪLTK veido biznesa saites starp abu valstu uzņēmējiem, bet LatWest labi pazīst cilvēkus un vietējo dzīvi Īrijas rietumos. Vairāk par mūsu darbu var uzzināt latwest.ie.

Runātāji un dalībnieki ar starptautisku pieredzi. Forumu rīko ārvalstu biznesa kopienas, kas jau strādā Latvijā, un tajā iesaistītas arī Austrijas un Japānas vēstniecības. Tas nozīmē, ka zālē būs cilvēki, kuri jau ir izdarījuši to, par ko daudzi Latvijas uzņēmēji tikai domā: ienākuši svešā tirgū, pielāgojušies tam un tur nostiprinājušies.

Uzrunas teiks Ibec vadītājs McCoy kungs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs (atbildes uzruna attālināti) un Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Forumu vadīs moderators Ansis Bogustovs. Četrās paneļdiskusijās piedalīsies:

• Tirdzniecība un ekonomiskā drošība: moderatore Jūlija Bērziņa (Riga RoPax Terminal valdes priekšsēdētāja), Nicolas Lepage (Kanādas tirdzniecības padomnieks Baltijas valstīs), Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks un Artis Dekšenieks (DHL Express Latvia);
• Investīcijas un izaugsme: Sibilla Strupule (konsultante investīciju piesaistē, uzņēmuma dibinātāja, kas savu uzņēmumu jau pārdevusi), investore un padomes locekle Sandra Aile, Nina Lubbe (Japānas ārējās tirdzniecības organizācijas JETRO projektu koordinatore);
• Enerģija: moderators Ansis Bogustovs, Ivars Zariņš (Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors), Mārtiņš Vancāns (Enefit vadītājs Latvijā), Reinhold Schneider (SCHWENK Northern Europe vadītājs, FICIL priekšsēdētājs);
• Mākslīgais intelekts un prasmes: Eitaro Kojima (JETRO Varšavas biroja ģenerāldirektors), Pierre-Luc Stephane Brouilliez (Lexel Fabrika / Schneider Electric iepirkumu vadītājs), Guntis Kalniņš (AI Master Lab, Latvijas Mākslīgā intelekta asociācijas valdes loceklis).

Programmā ir paredzētas kafijas pauzes un vēl 45 minūtes sarunām foruma beigās. Iespējams, ka visvērtīgākais notiks tieši tur, nevis paneļdiskusijās.

Mēs būsim tur. Ja domā par uzņēmējdarbību Īrijā vai sadarbību ar īru partneriem, vai arī vienkārši vēlies saprast, kādas iespējas tur paveras tavam uzņēmumam, piedalies!

Praktiskā informācija

• Kad: 2026. gada 4. novembrī, 9.00–15.00 (reģistrācija no 8.00)
• Kas: starptautisks biznesa forums „The Competitiveness Agenda 2026”
• Kur: Radisson Blu Daugava Hotel, Kuģu iela 24, Rīga
• Dalības maksa: 65 € rīkotāju tirdzniecības kameru biedriem, 80 € pārējiem (ar PVN). Vietu skaits ir ierobežots.
• Reģistrācija: icham.lv/activity/the-competitiveness-agenda-2026, chamber@icham.lv, +371 29113900

Cik latviešu dzīvo Īrijā, kur viņi strādā un cik no mums jau vada savu biznesu? Atbildes sniedz Īrijas 2022. gada tautas skaitīšana.

Cik mēs esam. Īrijā dzīvo 18 300 Latvijas pilsoņu un vēl 2 418 cilvēku ar Īrijas un Latvijas dubulto pilsonību. Latvijā dzimuši 20 330 Īrijas iedzīvotāju.

Cik daudzi strādā. No latviešiem, kuri ir 15 gadus veci un vecāki, strādā 68 %. Ja skatāmies uz visiem Īrijas iedzīvotājiem kopā – gan īriem, gan ārzemniekiem –, strādā 56 %. Atšķirība rodas tāpēc, ka visu Īrijas iedzīvotāju vidū ir daudz pensionāru (16 %), bet latviešu vidū tikai 3 %. Lielākā daļa latviešu Īrijā ir darbspējas vecumā.

Tie latvieši, kas nestrādā, mācās, rūpējas par ģimeni, meklē darbu vai slimības dēļ nevar strādāt. Darbu meklē 9 % latviešu. Ja skatāmies uz visiem Īrijas iedzīvotājiem kopā, darbu meklē 5 %.

Kur strādājam. Visvairāk latviešu strādā tirdzniecībā (2 200), ražošanā (1 908) un ēdināšanā un viesmīlībā (1 182). Tālāk seko atbalsta pakalpojumi, būvniecība, lauksaimniecība, veselības aprūpe un transports.

Kur dzīvojam. Visvairāk latviešu dzīvo Dublinas grāfistē (4 784), tad Cork, Louth un Meath grāfistēs. Rietumīrijā (Konahtā) dzīvo 1 739 Latvijas pilsoņu: Galway 609, Mayo 484, Roscommon 283, Sligo 201 un Leitrim 162.

Vadītāju amatos un savā biznesā. 177 latviešu vada mazus uzņēmumus vai ir to īpašnieki: veikalus, kafejnīcas, viesnīcas un pakalpojumu uzņēmumus. Tautas skaitīšanā īpašnieki un algoti darbinieki vadītāju amatos šajā grupā ir uzskaitīti kopā, tāpēc nevaram pateikt, cik no viņiem ir tieši īpašnieki. Vēl 413 latviešu strādā vadītāju amatos lielākos uzņēmumos, lielākoties kā algoti darbinieki. Kopā vadītāju amatos strādā vai ir uzņēmumu īpašnieki 590 latviešu jeb 4,7 % no visiem latviešiem, kas strādā vai meklē darbu. Ja skatāmies uz visiem Īrijas iedzīvotājiem, kas strādā vai meklē darbu, vadītāju amatos strādā vai ir uzņēmumu īpašnieki 7,6 %.

Amatnieki. 1 669 latvieši strādā kvalificētos amatos: būvniecībā, par elektriķiem, metālapstrādē, par pavāriem un citos amatos. Daļa no viņiem strādā kā pašnodarbinātie jeb sole traders, bet cik daudzi, statistika nerāda.

Cik latviešu uzņēmēju ir Īrijā? Precīzs skaits nav zināms. Īrijas Centrālā statistikas pārvalde publicē pašnodarbināto skaitu pa grāfistēm un nozarēm, bet ne pēc pilsonības. Salīdzinājumam: Īrijā kopumā 13 % strādājošo ir pašnodarbināti, Mayo grāfistē 16 %, un apmēram 6 no 10 pašnodarbinātajiem strādā bez darbiniekiem. Ja domā par savu biznesu, ir vērts zināt, kur meklēt atbalstu.

Kur meklēt atbalstu. Katrā grāfistē ir Local Enterprise Office, kas sniedz pirmās konsultācijas, apmācības, mentoru atbalstu un grantus mazajiem uzņēmumiem. Vietējās attīstības uzņēmumi un LEO rīko arī kursus „Start Your Own Business”.

Par skaitļiem: tautas skaitīšana uzskaita pilsonību, nevis tautību. Dati par nozarēm, amatiem un dzīvesvietu attiecas uz Latvijas pilsoņiem, un cilvēki ar dubulto pilsonību tajos nav iekļauti.

Vai tev ir savs bizness Īrijā? Uzraksti mums – labprāt pastāstīsim par tevi citiem latviešiem un palīdzēsim atrast kontaktus.

Īrijas ekonomika aug, un daudzās nozarēs trūkst cilvēku. Īrijā strādā 2,78 miljoni cilvēku, un katrs piektais no viņiem nav Īrijas pilsonis. Latviešu meistariem un uzņēmējiem tas nozīmē iespējas gan strādāt, gan veidot savu biznesu.

Kur trūkst cilvēku. SOLAS 2025. gada pārskatā darbaspēka trūkums minēts būvniecībā (galdnieki, santehniķi, elektriķi, metinātāji, būvdarbu vadītāji, tāmētāji), veselības aprūpē (ārsti, medmāsas, aprūpētāji), transportā (kravas auto un autobusu vadītāji), ēdināšanā (pavāri), kā arī IT un inženierijā.

Būvniecība un mājokļi. Valdības mērķis ir 300 000 jaunu mājokļu līdz 2030. gadam. Nozares organizācija Property Industry Ireland lēš, ka tam vajadzēs līdz 110 000 papildu būvniecības darbinieku.

Mājokļu renovācija. Līdz 2030. gadam Īrijā 500 000 mājām jāpaaugstina energoefektivitāte līdz B2 klasei, un 400 000 mājās jāuzstāda siltumsūkņi.

Kas ir siltumsūknis? Tā ir mājas apkures iekārta (angliski heat pump), kas ņem siltumu no āra gaisa, zemes vai ūdens un ar elektrības palīdzību to novada uz māju, lai sildītu telpas un ūdeni. Īrijā siltumsūkņus liek vecās naftas vai gāzes apkures vietā, jo tie ir lētāki uzturēšanā un videi draudzīgāki. Valsts aģentūra SEAI to uzstādīšanai piešķir grantus.

Līdz 2024. gada beigām bija paveikta tikai neliela daļa: ~58 000 renovāciju un nedaudz vairāk par 14 000 siltumsūkņu. Darba siltinātājiem, logu meistariem, elektriķiem, santehniķiem un siltumsūkņu uzstādītājiem būs daudz.

Pirms sāc savu biznesu, noskaidro, kādas kvalifikācijas un reģistrācijas vajag. Piemēram, elektriķiem jābūt reģistrētiem Safe Electric, gāzes darbiem vajag RGII reģistrāciju, bet valsts renovācijas grantu darbus drīkst veikt tikai SEAI reģistrēti darbuzņēmēji.

Vai esi latviešu uzņēmējs Īrijā? Uzraksti mums – labprāt pastāstīsim par tevi un palīdzēsim atrast kontaktus.

Šo ceturtdien un piektdien, 15. un 16. oktobrī, Castlebar notiks konference West X West. Tās ideja ir vienkārša, bet lielās konferencēs reti sastopama: biznesu un kultūru nevajag šķirt. Uzņēmumu dibinātāji, investori, mūziķi, rakstnieki un mākslinieki satiksies vienuviet, un kultūra būs konferences pamatā, nevis tikai vakara izklaide.

Konferences autors ir Castlebar dzimušais Dereks O'Doertijs (Derek O'Doherty). Viņš daudzus gadus strādāja starptautiskajās finansēs Londonā, Sidnejā un Ņujorkā, vēlāk, strādājot Enterprise Ireland, palīdzēja Īrijas uzņēmumiem piesaistīt investorus. Viņa pieredze rāda, ka cilvēki, kas satiekas gan biznesā, gan kultūrā, veido stiprākas un ilgākas saites nekā tikai darījumu sarunās.

Konferencē piedalīsies vairāk nekā 50 runātāju, 48 Īrijas uzņēmumu dibinātāji, 14 investori un ap 300 dalībnieku. Vakaros pilsētā uzstāsies 18 mūziķi un grupas. Vienā no galvenajām sarunām Galway International Arts Festival un Connacht Rugby vadītāji runās par to, kā kultūra un sports kļuvuši par Rietumīrijas spēcīgāko ekonomisko argumentu.

Viens bez otra nepastāv. Bizness un kultūra vienmēr ir bijuši saistīti. Uzņēmumi atbalsta festivālus, koncertus un grāmatas, un kultūra rada vidi, kurā cilvēki grib dzīvot, strādāt un ieguldīt. Tomēr ilgi šo saikni neviens īpaši neizcēla un neizmantoja apzināti. Tagad tā kļūst par Rietumīrijas attīstības pamatu.

LatWest šādi strādā jau gadiem. Latvijas reģionu dienās Īrijā, kuras rīkojām kopā ar Īrijas–Latvijas Tirdzniecības kameru, Latvijas uzņēmēji tikās ar Mayo uzņēmumiem un pašvaldībām, un tajos pašos pasākumos skanēja latviešu mūzika un dziesmas. Kultūra palīdz iepazīties un uzticēties, bizness palīdz sadarbībai turpināties.

Aicinājums latviešu uzņēmējiem Īrijā. Īrijā strādā daudz latviešu uzņēmēju: amatnieki, pakalpojumu sniedzēji, kurjeri, būvnieki, ražotāji. Daudzi strādā katrs pats par sevi un bieži nezina cits par citu. Tāpēc gribam apzināt latviešu uzņēmējus Īrijā, lai kopā:

• veidotu savu kontaktu tīklu;
• dalītos pieredzē, kā sākt un attīstīt biznesu Īrijā;
• iesaistītos Īrijas kultūras dzīvē un vietējos pasākumos;
• atrastu partnerus gan Īrijā, gan Latvijā.

Šajā sadaļā „Uzņēmējiem” atradīsi latviešu uzņēmēju stāstus, padomus, kā Īrijā sākt savu biznesu, un informāciju tiem, kas no Latvijas grib ienākt Īrijas tirgū.

Savu uzņēmumu vari arī pats pievienot organizāciju sarakstam lapā „Latvietis pasaulē”, lai citi latvieši tevi atrastu: latwest.ie/pasaule/kopienas

Ja gribi dalīties savā pieredzē vai meklē sadarbības partnerus, raksti mums. Kopā varam panākt vairāk.

Claremorris dzīvojošā latviete Monta Glazere ir mazā Īrijas uzņēmuma „Nature’s Gifts” dibinātāja. Viņa ar rokām gatavo dabīgas ziepes, sojas un kokosriekstu vaska kausējamos aromātus, vannas bumbas, sojas vaska sveces un dāvanu komplektus, piemēram, ziepju pušķus. Viss tiek gatavots no augu izcelsmes sastāvdaļām un, kur vien iespējams, no videi draudzīgiem materiāliem.

Saknes Latvijā. Mīlestība pret dabu nāk no bērnības. Latvijā Montas mamma viņai mācīja, kā augi un koki var dziedēt, un šīs zināšanas viņu aizrauj joprojām. Tagad ar saviem izstrādājumiem viņa nodod daļu no šīm zināšanām saviem pircējiem.

Kāpēc savs bizness. Monta izvēlējās pašnodarbinātību, jo gribēja brīvību radīt kaut ko jēgpilnu pēc saviem noteikumiem. Sirdslieta pārtapa par darbu, kas ļauj strādāt elastīgi, apvienot ģimeni ar uzņēmumu un palikt uzticīgai savām vērtībām.

Atbalsts. Uzņēmuma sākumā liels palīgs bija South West Mayo Development Company. Monta pabeidza kursu „Start Your Own Business”, un kopā ar konsultantiem viņa uzrakstīja biznesa plānu un sagatavoja visus dokumentus, lai „Nature’s Gifts” varētu oficiāli sākt darbu.

Grūtības. Grūtākais mazam rokdarbu zīmolam ir panākt, lai par to uzzina: augt sociālajos tīklos un atrast jaunus pircējus prasa laiku. Vienlaikus visu, sākot no ražošanas līdz mārketingam, jāpaspēj vienai. Katrs šķērslis tomēr ir licis apgūt ko jaunu un uzņēmumu pilnveidot soli pa solim.

Lielākais prieks. 2025. gada oktobrī „Nature’s Gifts” tika izvirzīts Mayo Business Awards finālam kategorijā Green Game-Changer, ko rīko Local Enterprise Office. Pārējie finālisti šajā kategorijā bija sen pazīstami uzņēmumi, tāpēc nominācija Montai bija liels iedrošinājums.

Montas trīs padomi tiem, kas sāk:

1. Sāc ar mazumiņu — izpēti tirgu un sākumā turi izmaksas zemas.
2. Esi neatlaidīgs — maziem soļiem katru dienu var izaugt kaut kas brīnišķīgs.
3. Uzticies savam redzējumam — rūpējies par kvalitāti, ieklausies pircējos un nekautrējies lūgt padomu vai atbalstu.